Prakses piemēri

Ievads

Šis modulis iepazīstina ar vairākiem problēmsituāciju analīzes piemēriem, kuri parāda integrētas piekrastes resursu pārvaldības nepieciešamību. Kā tas ir redzams integrētās piekrastes zonu pārvaldības (IPZP) shēmā, daudzas citos Coastlearn moduļos atklātās un pārspriestās tēmas patiesībā ir savstarpēji cieši saistītas. Tāpēc ir būtiski, lai katrs, kurš studē piekrastes pārvaldību, saprastu šīs sakarības.

Turpmāk minētie piemēri attiecas uz Centrālās un Austrumeiropas (CAE) partneru pieredzi piekrastes pārvaldības struktūras attīstīšanā vai piekrastes pārvaldības procesa īstenošanā. Piemēri ir detalizēti, jo tieši tādējādi iespējams gūt vislabāko ieskatu. Katrs no tiem parāda gan izaicinājumus, gan iespējas efektīva piekrastes pārvaldības procesa veidošanā.

Integratīva problēmsituāciju analīze

Integrēta piekrastes pārvaldība Rumānijā
Šī problēmsituācijas analīze sniedz mūsdienīgu informāciju par visām ar integrētu piekrastes pārvaldību (IPP) Rumānijā saistītām tēmām. Ir aprakstīti piekrastes zonas dabas, administratīvie un cilvēkelementi, kā arī skaidri definēts ietvars IPP tālākai attīstībai Rumānijā.

Strimonikos piekrastes zonas pārvaldība, Grieķija
Projekta mērķis ir parādīt piekrastes zonu saglabāšanai veiktās koordinētās darbības ieguvumus, veicinot saskaņotu Strimonikos piekrastes zonas pārvaldību. Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis piesārņojuma un vides kaitējuma līmenis, ir sagaidāma tūrisma apjoma palielināšanās. Varas iestādes apzinās tālākas plānošanas nepieciešamību. Neskatoties uz to, ilgstpējīgas attīstības realizāciju kavē sarežģītās dažādo teritorijas attīstībā iesaistīto administratīvo iestāžu jurisdikcijas, fragmentētā zemes izmantošanas plānošana un nepietiekamā vides apziņa visos lēmumpieņemšanas līmeņos. Šis piemērs skaidro, kā tika risināti minētie izaicinājumi.

Strimonikos un Ierissos līči, Grieķija
Šis piemērs apraksta pētāmo teritoriju kā kompleksu daudzējāda pielietojuma zonu, kuru intensīvi izmanto tūrismam un dabas resursu ieguvei. Šī teritorija ir pakļauta arī nekontrolētai attīstībai un arvien pasliktinošiem vides apstākļiem. Piemērs parāda patieso piekrastes zonas problemātikas sarežģītību un uzsver nepieciešamību pēc augstas kvalitātes ģeogrāfiskas informācijas, lai būtu iespējams pieņemt saprātīgas pārvaldības lēmumus. Strimonikos piemērs

Kavala prefektūra, Grieķija
Šis piemērs identificē nepieciešamību izveidot Piekrastes observatoriju ģeogrāfisko datu saglabāšanai un organizēt piekrastes monitoringa programmu. Tas arī skaidri parāda atbilstošas informācijas pārvaldības nepieciešamību piekrastes pārvaldības lēmumpieņemšanā. Kavalas piemērs

Epirusa, Grieķija
Šajā piemērā par centrālo problēmu piekrastes pārvaldības programmas realizācijā ir atzīta “neorganizētas un izkliedētas” informācijas esamība. Tas apraksta šīs problēmas risināšanai izveidoto ģeogrāfijas un informācijas sistēmu (ĢIS) un datubāzi. Epirusas piemērs

Lohslonga, Djūika un Alša, Skotija
Šis piemērs apraksta no ES Dzīves vides direktīvas (Habitats Directive) izrietošās datu pārvaldības vajadzības un nepieciešamību identificēt Īpašās aizsardzības teritorijas (Special Areas of Conservation). Tiek skaidrota ĢIS loma attiecīgo datu ievākšanā, pārvaldībā, analīzē un prezentēšanā. Lohslongas, Djūikas un Alšas piemērs

Vaddenas ezers, Nīderlande, Vācija un Dānija
Šajā piemērā ĢIS tiek izmantota Īpašī jūtīgas jūras teritorijas (Particularly Sensitive Sea Area - PSSA) izveidošanas iespējamības noteikšanai Vaddenas ezerā. ĢIS tiek izmantota vides vērtību un jūras riska noteikšanai un, izmantojot telpisko analīzi, potenciālo PSSA robežu identificēšanai. Vaddenas ezera piemērs

Melnā jūra un Azovas jūra
Šis piemērs ir iegūts no Melnās jūras Vides programmas Melnās un Azovas jūras telpiskā plāna izveidošanai. Tas skaidro ĢIS izmantošanas kontekstu, izmantoto metodoloģiju un analītiskās procedūras attēlojošo straumes diagrammu. Melnās jūras un Azovass jūras piemērs