KAS

Koordinējoša institūcija vai IPZP procesa vai projekta vadošais partneris (ar īsu aprakstu)

Kavalas prefekturālā vara (GR). Tā ir vietējās administrācijas institūcija, kas atrodas starp pašvaldībām un reģionālajām varas iestādēm.

KUR

Vieta (apdzīvota vieta, province, valsts)

Kavalas piekrastes zona, atrodas Grieķijas ziemeļaustrumos, Austrummaķedonijas un Trases reģionā.

KAD

Kad process tika uzsākts? Vai tas vēl turpinās?

1998. gadā un turpinās vēl joprojām

KĀ

Kas to finansēja un/vai ierosināja? Vai tas notiek kādas programmas ietvaros?

Tas ir Terra Piekrastes zonas pārvaldības (PZP) projekta daļa, ko līdzfinansē ES Terra programma (10. pants - ERDF)

GALVENIE JAUTĀJUMI

Kas ir pamatjautājumi, galvenās problēmas vai konflikti

Kavalas prefektūras teritorija: 2113 km²; iedzīvotāju skaits: 150 000. Piekrastes garums: 180 km. Tā sastāv no 11 pašvaldībām (6 piekrastes).
Ekonomika: lauksaimniecība, zvejniecība, ūdens kultūra, marmora lauztuves, naftas ražošana un attīrīšana, tirdzniecība, tūrisms. Piekrastes raksturiezīmes: akmeņainas joslas ar smilšainām pludmalēm, ar neplānoti celtām vasaras mājām un izpletušamies pilsētām.
Nozīmīgākā ekosistēma: Nestos delta un lagūnas, kuras aizsargā RAMSAR līgums.

Teritorijas galvenās problēmas ir sekojošas:

• neplānota piekrastes urbanizācija;
• piekrastes ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās intensīvās lauksaimniecības, nelegālas koku audzēšanas mežu teritorijā, tūrisma attīstības, nekontrolētas celtniecības, sabiedrisko darbu u.c. ietekmē;
• koordinācijas trūkums starp centrālajām valdības institūcijām un vietējām varas iestādēm telpiskajā un attīstības plānošanā.
• jurisdikciju pārklāšanās;
• vāji tehniskie un cilvēkresursi vietējās varas iestādēs (prefektūrā un pašvaldībās) attīstības plānu sagatavošanā un monitoringā (piem., precīzu un modernu karšu trūkums);
• sarežģīta un mainīga lauku-piekrastes attīstības likumdošana.

PROGRESS & NEPĀRTRAUKTĪBA

Vai projektam/procesam būs papildu pasākumi?

Ja nē: kad progress apstājās un kas bija galvenais tā cēlonis?

Trīs sekojošās projekta aktivitātes tiek turpinātas:

1. piekrastes observatorijas izveidošana un darbība;
2. IPZP projekta plāna sagatavošana un IPZP procedūras izveide;
3. sakaru uzturēšana ar Eiropas partneriem un rezultātu izplatīšana citu Grieķijas pašvaldību vietējām varas iestādēm.

Ko var mācīties no šī piemēra? Raksturojiet īsi.