PIEEJA Melnās un Azovas jūras piekraste saskaras ar vairākām problēmām. Dažas no tām ir izraisījis īpašumtiesību un atbildības trūkums, citas - plānošanas un sektorālās pārvaldības trūkums. Telpiskā plānošana un funkcionālā zonēšana kā solis pretī tās sasniegšanai var palīdzēt samazināt pašreizējos konfliktus piekrastes zonā. Telpiskās plānošanas izaicinājums ir sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izvēlēties labākās iespējas zemes izmantošanai un novērst nevēlamu notikumu attīstību. Šādā veidā tā liek pamatus ilgtspējīgai attīstībai un integrētai piekrastes zonu pārvaldībai. Tā var tikt realizēta vietējā vai reģionālā līmenī. Telpiskā plānošana, vides un sociālekonomiskā situācija ir cieši savstarpēji saistītas. Dabas resursu kvalitāte un izmantošana ir galvenais ekonomikas avots. Tas var tikt realizēts tīra dzeramā ūdens un tūrismam drošu pludmaļu veidā vai lauksaimnieciski izmantojamās zemes augsnes kvalitātē, vai vispār vietējo iedzīvotāju veselībā. Turklāt šis ekoloģiskais konflikts bieži vien ir saistīts ar sociālekonomiskiem konfliktiem. Funkcionālā zonēšana var palīdzēt mazināt minētos ekoloģiskos un starpsektorālos konfliktus. Funkcionālā zonēšana ir solis pretī tādai telpiskai plānošanai, kura aizstāv vietējām vajadzībām atbilstošu zemes izmantošanu un taupa resursus nākotnei. Tas tiek veikts, sadalot teritoriju atšķirīgās attīstības zonās, kur viena zona mazina kaimiņos esošo zonu ietekmi vienai uz otru. Šādā plānošanā vēlamā attīstība var tikt sekmēta un nevēlamā - novērsta. Pirmais solis Telpiskajā plānošanā ir politiska un administratīva sagatavošanās un sabiedrības līdzdalība mērķu un uzdevumu noteikšanā un visu iesaistīto pušu līdzdalības organizēšanā. Tātad īstais plānošanas darbs sākas ar inventarizāciju, analīzi un funkcionālo zonēšanu, kā tas aprakstīts zemāk. Telpiskajai plānošanai būtu jāaptver vismaz piecus gadus ilgs laika periods, jo efektīvai sociālekonomiskai un ekoloģiskai attīstībai būtiska ir stabila ilgtermiņa politika. Jo ilgāk turpināsies stabila politika un stingra tās realizācija, jo lielāka būs tās ietekme. Labāka ir ilgtermiņā stabila un skaidra, taču ne perfekta politika, nekā svārstīga iniciatīva, kura izmanto dotajā laika brīdī esošās priekšrocības.

Uzklikšķini, lai palielinātu             Uzklikšķini, lai palielinātu

KARTĒŠANA UN ĢIS Viens no būtiskākajiem Telpisko plānošanu ietekmējošiem faktoriem ir sarežģītās informācijas un ierobežojumu pasniegšana administrācijai un sabiedrībai saprotamā veidā. Tam ir nepieciešami speciāli paņēmieni. Viens no nozīmīgākajiem Telpiskajā plānošanā ir kartēšana. Tā ir būtisks īstermiņa un ilgtermiņa plānošanas informācijas avots. Kartēšana piedāvā saprotamu ainavas attīstības, tās rakstura un tajā notiekošo attiecību izpratni. Tā palīdz aprēķināt reģionu vērtību un cilvēkrīcības ietekmi, kā arī sniedz pārskatu par cilvēku ieradumiem un, pateicoties karšu pārklājamībai, sekmē analīzi. Fotogrāfijas un kartes ir viegli lasīt un interpretēt, un tās pārvērš valodas un kultūras barjeras komunikācijā un analīzē. Ir atzīts, ka visnoderīgāko informāciju sniedz pamata topogrāfiskās kartes ar vēlamo mērogu 1:50,000 vai lielākas. Nozīmīgākais atsevišķais kartes parametrs ir topogrāfija, kurā tiek izmantoti atbilstoši augstumu norādoši kontūrintervāli ar minimuma augstumu 200 metri. Abiotiskās un biotiskās informācijas iegūšanai būtiski ir arī telpiski vai teritoriāli līdzīga mēroga attēli ar 5 metru sadaļām. Kartēšanas rezultāts ir grafisks ietekmes tipa, teritoriālās atrašanās vietas un izvietojuma attēlojums. Tas ļauj vairāk kā aptuveni noteikt dabas komponentu vērtību un jūtīgumu, iespējamās ietekmes intensitāti un risku. Pēc kartēšanas netiek pieņemts gala lēmums, taču tā skaidri saprotamā veidā sniedz papildus informāciju, kā rezultātā lēmums var tikt pieņemts ar lielāku pārliecību. Lai sekmētu datu un karšu kombinēšanu, kā arī kartēšanas kombinēšanu un salīdzināšanu, ir nepieciešama Ģeogrāfiskā informācijas sistēma. Šī kompjuterizētā sistēma ļauj savienot visadažādākos datus ar teritorijām, līnijām un punktiem kartē. Ļoti būtiski ir tas, ka ĢIS ļauj kombinēt vai salīdzināt kartes un veidot jaunas. Piemēram, floras un faunas kartes var tikt salīdzinātas, lai noteiktu saistību starp floras un tai atbilstošās faunas esamību. Tajā pašā laikā var tikt izveidota arī jauna karte, kura attēlo floras un faunas kombinēto vērtību. Cita ĢIS pielietotošanas iespēja ir zemes izmantošanas un konkrētā reģiona vides vērtības un jūtīguma salīdzinājums, lai identificētu iespējamos interešu konfliktus. Atkarībā no pielietojuma kartes var tikt veidotas dažādos mērogos. Praksē tas ir mērogs 1:50,000, jo tajā ir veidotas kartes, kuras ĢIS tiek izmantotas par pamatu. Kombinējot divas kartes, tiek izveidota starpkarte, kura attēlo vērtību kombināciju. Tiek izveidota arī tabula, kurā ir parādītas visas kartē esošās vērtību kombinācijas. Saskaņā ar pieņemto sistēmu, pēc kuras tiks radīts kartes gala variants, visām šīm kombinācijām tiek piešķirta jauna vērtība. Pabeigtā karte attēlos tikai šīs pēdējās vērtības. Šādā veidā iespējams identificēt ne tikai kopējās vērtības, bet arī pretrunas. Tāpēc pretrunu (konfliktu) analīzē ĢIS nozīme ir ievērojama. ĢIS ļauj kombinēt daudzas kartes, par ko vairāk tiks runāts vēlāk, un, nomainot tabulā dažādas vērtības, var tikt analizēti atšķirīgi konfliktu līmeņi. Kamēr objektu robežas pilnīgi nepārklājas, ir vajadzīga karšu harmonizēšana, lai izslēgtu pārāk mazas teritorijas un pievienotu tās visjūtīgākajām blakusesošajām teritorijām. Cita iespēja ir izlabot robežu nedrošību pamata kartēs. Vislabāk ir datus uzglabāt un pārvaldīt centralizēti, un regulāri tos pārskatīt un pievienot jaunus. Pieejai ĢIS informācijai būtu jābūt pēc iespējas plašai, kas būtu iespējams izplatot CD-ROMus vai nodrošinot pieeju tai caur internetu.

Uzklikšķini, lai palielinātu         Uzklikšķini, lai palielinātu