Labi un slikti IPZP prakses piemēri


Strimonikos un Ierissos līči

KAS

Koordinējoša institūcija vai IPZP procesa vai projekta vadošais partneris (ar īsu aprakstu)

Zvejniecības Pētniecības Institūts (pētniecības institūts, kas pieder Grieķijas Nacionālajam Lauksaimniecības Izpētes fondam, kas ir Grieķijas Lauksaimniecības ministrijas pārraudzības iestāde)

KUR

Vieta (apdzīvota vieta, province, valsts)

Strimonikos un Ierissos līči, kuri pieder četrām prefektūrām (Kavala, Serresa, Tesaloniki, Čalkidiki). Kavalas un Serresas prefektūras atrodas Austrummaķedonijas un Trases reģionā un Tesaloniku un Čalkidiki prefektūras - Centrālās Maķedonijas reģionā, Grieķijā.


KAD

Kad process tika uzsākts? Vai tas vēl turpinās?

Sākās 1997. gada 1. janvārī un beidzās 2000. gada 31. aprīlī (izņemot Informācijas centru, kurš turpina darboties, pateicoties vietējās pašvaldības finansējumam).

Kas to finansēja un/vai ierosināja? Vai tas notiek kādas programmas ietvaros?

Līdzfinansējums no LIFE finansu instrumentiem (E.E., DG XI, 50%) un Grieķijas Vides (20%) un Lauksaimniecības (30%) ministrijām.
Tas ietilpst ES IPZP Demonstrācijas programmā.

GALVENIE JAUTĀJUMI

Kas ir pamatjautājumi, galvenās problēmas vai konflikti?

Cilvēku aktivitātes šajā teritorijā sevī ietver masu tūrismu, nekontrolētu celtniecību, zvejniecību, ūdens kultūru, lauksaimniecību, mežsaimniecību un minerālu ieguvi. Šīs aktivitātes ne vienmēr tiek veiktas saprātīgi, kas ir novedis pie tādām pieaugošām vides problēmām kā piesārņojums un ainavu pasliktināšanās, kuras nākamo desmitgažu laikā, pateicoties sagaidāmajam tūrisma pieaugumam no Austrumeiropas valstīm, kļūs vēl nopietnākas. Arī kalnrūpniecības aktivitātes Čalkidiki reģionā mainās - šajā teritorijā tiks izveidota zelta ieguves industrija, tādējādi radot papildus vides apdraudējumu. Pašlaik tiek būvēta Egnatijas automaģistrāle, kura savienos Jonijas jūru ar Āziju. Visbeidzot jāņem vērā, ka Strimonas upe Strimonikos līcī var ienest piesārņotājus no savām Bulgārijas un Grieķijas attecēm.
Galvenās reģiona vides problēmas ir pilsētu un tūrisma attīstības plānošanas trūkums, iekšējo atkritumu un notekūdens iznīcināšana, augsnes un gruntsūdeņu, kā arī dabiskās vides pasliktināšanās, zivju baru samazināšanās un, visbeidzot, sāļuma traucējumi Strimonas upē.

Galvenās problēmas IPZP realizācijai šajā teritorijā ir:

  1. datu trūkums par dabas vidi, sociālekonomisko un cilvēku ietekmi,
  2. sarežģītās un pretrunīgās pašreizējā teritorijas pārvaldībā iesaistīto institūciju jurisdikcijas,
  3. nepietiekamais vides apziņas līmenis.

Lai risinātu augstākminētās problēmas, projektā tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:

  1. Aprakstīšana: Šajā uzdevumā ietilpa detalizēts projekta teritorijas abiotisko, biotisko, sociālo, ekonomisko un administratīvo iezīmju apraksts.
  2. Monitorings: Tika veikta 24 mēnešus ilga galveno zonas jūras vides parametru monitoringa programma, lai noteiktu iespējamo apdraudējumu un ierosinātu nepieciešamos pasākumus vides degradācijas apturēšanai.
  3. Analīze: Balstoties uz divu iepriekšējo uzdevumu rezultātiem, mēs koncentrējāmies uz vides problēmu un draudu identificēšanu un ranžēšanu, vides pārmaiņu tendenču novērtēšanu, saglabāšanas un pārvaldības mērķu izvirzīšanu, speciālu pārvaldības pasākumu ierosināšanu.
  4. Saskaņošana: Kā koordinācijas shēma saglabāšanas un pārvaldības mērķu izvirzīšanai, lemšanai par prioritāriem pasākumiem un to realizācijas koordinēšanai ir tikusi izveidota Rīcības komiteja, kurā ietilpst par projekta zonas pārvaldību atbildīgās institūcijas.
  5. Pasākumu realizācija: Šī uzdevuma galvenais mērķis bija Piekrastes zonu informācijas centra izveide, kurš atbalstītu vides apziņas aktivitātes, sekmētu sadarbību un brīdinātu varas iestādes par radušos vides apdraudējumu.
  6. Vides apziņa un zināšanu izplatīšana: Vides apziņas materiālu publicēšana, projekta un ES politikas par piekrastes zonu resursu ilgtspējīgu izmantošanu prezentēšana, konferenču organizēšana par piekrastes zonu ilgtspējīgu attīstību, darbs ar mēdijiem un projektu rezultātu tehniskās publikācijas.

 


PROGRESS & NEPĀRTRAUKTĪBA

Vai projektam/procesam būs papildu pasākumi?

Ja nē: kad progress apstājās un kas bija galvenais tā cēlonis?

Projekts beidzās 2000. gada 30. aprīlī, kā bija plānots (36 mēneši + 4 mēnešu pagarinājums). Ir radīts vietu, dabisko vižu un sugu pārvaldības sagatavošanas plāns, kurā ietilpst projekta teritorijas apraksts un kurš ir izdalīts visām iesaistītajām pusēm. Bez tam ir izteikti priekšlikumi attīstībai teritorijā un nacionālajā līmenī.
Neformālā Rīcības komiteja ir pārtraukusi savas sanāksmes juridiska satvara trūkuma dēļ. Savukārt Informācijas centrs ar visu aprīkojumu tika nodots vietējo varas iestāžu pārziņā, lai nodrošinātu tā darbību pēc projekta beigām. Tā aktivitātes tiek turpinātas, un apmeklētāju piesaiste rada papildus ienākumus vietējai sabiedrībai.
Pašlaik notiek centieni nodrošināt juridiskus un pārvaldības līdzekļus papildu pasākumu organizēšanai.

GŪTĀS ATZIŅAS

Ko var mācīties no šī piemēra? Raksturojiet īsi.

Labā pārvaldāmās teritorijas vides, sociālo, ekonomisko un administratīvo iezīmju pārzināšana ir pirmais nozīmīgais solis integrētas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības plānošanā, tajā pašā laikā ir nepieciešams arī nepārtraukts monitorings vides pārmaiņu identificēšanā.
IPZP realizācijai neiztrūkstoša nepieciešamība ir koordinācija, ko veic atbilstoši likumdošanai izveidota pārvaldības institūcija. Rīcības komitejas daudzaģentūru partnerība, kura tika izmantota Strimonikos projektā, bija tikai labas pārvaldības koordinācijas shēmas funkcionēšanas paraugs, jo tā bija neformāla.
Trūkumi likumdošanā var radīt nopietnus šķēršļus saskaņotai teritorijas pārvaldībai. Tikai juridiskas saistības direktīvas (piem., 92/43/EU, 79/409/EU) vai apņemšanās izpildīt konvenciju (piem., Barselonas Konvencija) formā, vai nacionālās likumdošanas ietvaros, var sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.
Reģionā izveidotais Informācijas centrs ir izrādījies ļoti noderīgs instruments vides apziņas, apmācības un informācijas izplatīšanas aktivitāšu atbalstīšanā un sabiedrības un vietējo varas iestāžu līdzdalības veicināšanā.

PLAŠĀKA INFORMĀCIJA

Kas var sniegt turpmāku informāciju un kontaktus?

Dr. Emmanuil KOUTRAKIS
FISHERIES RESEARCH INSTITUTE
National Agricultural Research Foundation
640 07 Nea Peramos, Kavala, Greece
Tel.: +30 594 22691-3, Fakss: +30 594 22222
Epasts: fri@otenet.gr, koutrman@otenet.gr

un

Dr. Thalia Lazaridou
GREEK BIOTOPE/WETLAND CENTRE
Goulandris Natural History Museum
14th Km Thesaaloniki - Mihaniona
57001 Thermi, Thessaloniki, Greece
Tel.: +30 31 473320, 473432, Fakss: +30 31 475694
Epasts: thalia@ekby.gr