|
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO radās laika, kad visas pasaules sabiedrība smagi pārdzīvoja 2.pasaules kara un atombumbas radīto šoku un sekas, laikā, kad zinātne visspilgtāk apliecināja sevi kā cilvēci iznīcinošu spēku.
1945.gadā pēc Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas Londonā vairākas pasaules valstis, sanākot kopā, lai apspriestu kultūras un izglītības attīstības jautājumus pēckara pasaulē, nolēma dibināt starptautisku organizāciju intelektuālai sadarbībai. Tūlīt pēc tam izteiktais priekšlikums tika izskatīts ANO konferencē Sanfrancisko (1945.gada aprīlis-jūnijs). 1945.gada rudenī, kad tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Harta, tās 57.punkts paredzēja nepieciešamību izveidot ANO sistēmā specializētu aģentūru izglītības un kultūras jautājumiem. Parādījās organizācijas iespējamā abreviatūra - UNECO (United Nations Education and Culture Organization). Pēc atombumbas sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki kā trešais atslēgas vārds topošās organizācijas nosaukumā tika iekļauts "zinātne".
Oficiālai Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas dibināšanai tika sasaukta starptautiska konference, kas notika Londonā no 1945.gada 1. līdz 16.novembrim. Gadu vēlāk 20.novembrī Parīzē Sorbonas lielajā amfiteātrī jau sanāca pirmā UNESCO Ģenerālā konference, kas izstrādāja organizācijas Konstitūciju un noteica tās pamatdarbības principus. Tajā ar balsstiesībām piedalījās 30 valdību pārstāvji, kas ievēlēja pirmo organizācijas ģenerāldirektoru, Lielbritānijas pārstāvi, Džuliānu Haksliju. 1946.gada 4.novembrī pirmās 20 valstis (Lielbritānija, Jaunzēlande, Saūda Arābija, Dienvidāfrikas Savienība, Austrālija, Indija, Meksika, Francija, Dominikas Republika, Turcija, Ēģipte, Norvēģija, Kanāda, Ķīna, Dānija, ASV, Čehoslovākija, Brazīlija, Libāna un Grieķija) ratificēja organizācijas konstitūciju.
Jau vairāk kā 50 gadus Apvienoto Nāciju sistēmā UNESCO darbojas kā specializēta aģentūra, kuras galvenais mērķis ir dot ieguldījumu miera un drošības uzturēšanā, veicināt sadarbību starp cilvēkiem un nācijām caur izglītību, zinātni, kultūru un komunikācijām. UNESCO darbība ir preventīva, un tās interešu sfēras saistītas ar pasaules un tās iedzīvotāju humanizāciju. Organizācijas dibināšanas pamatos ir liktas fundamentālas vērtības un principi: miers, brīvība, cilvēktiesības, vienlīdzība un piedalīšanās. UNESCO ir patstāvīga, autonoma starpvaldību organizācija ar savu dalībvalstu kopu, likumdošanas un izpildorgāniem, sekretariātu un budžetu. Lai nodrošinātu pēc iespējas vienlīdzīgākas iespējas organizācijas darbībā, UNESCO ir noteikusi sešās oficiālās darba valodas: arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu.
UNESCO darbību caurvij trīs misijas:
1. starptautiskā intelektuālā sadarbība: UNESCO turpina Starptautiskā Intelektuālās Sadarbības institūta darbību, kas 1924.gadā savu darbību bija uzsācis Tautu Savienības sistēmā;
2. sadarbība attīstībai: UNESCO mobilizē visus organizācijas resursus un enerģiju, lai veicinātu jauno demokrātiju un no koloniālās atkarības atbrīvojušos valstu attīstību;
3. ētiskā darbība: taisnīguma, likumības, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvēšana bez jebkādas rasu, dzimuma, valodu un reliģijas diskriminācijas. projektu izstrādei.[126; 127]
UNESCO sniedz palīdzību valstīm, kas tikko ir izkļuvušas no koloniālisma vai totalitārisma iekārtas. Pēc totalitāro režīmu sabrukuma Vidus un Austrumeiropā tā saucamās "pārmaiņu valstis" ir noteiktas par vienu no UNESCO stratēģiski nozīmīgiem reģioniem. UNESCO dod ieguldījumu izglītības un zinātnes, kultūras, komunikāciju sistēmas renovācijā, resursu un sadarbības partneru piesaistē nacionālās kapacitātes stiprināšanā. UNESCO sniedz palīdzību skolotāju institūtu dibināšanā, organizē skolotāju apmācības, uzsāka kampaņas pret analfabētismu. Lielu dabas katastrofu un nelaimju gadījumā UNESCO darbojas kā starptautiskās palīdzības mobilizētājs. Tā piemēram, tika organizēta glābšana Asuānas kultūras pieminekļiem plūdu laikā. Joprojām aktuāls jautājums ir Venēcijas kā unikāla pasaules mantojuma objekta glābšana. Vēl šajā gadā UNESCO asi uzstājās pret kultūras pieminekļu iznīcināšanu Afganistānā.
Avots: http://www.un.lv/unesco/lv_htm/in_world.html
|
Par UNESCO