Neilgtspējīga piekrastes tūrisma problēmas
|
Ietekme uz vidi Tūrisms var radīt lielu slodzi uz tādiem vietējiem resursiem, kā elektroenerģija, pārtika, zeme un ūdens, kas jau tā var būt nepietiekamā daudzumā. Trešajā Eiropas vides novērtējumā (EEA, 2003) norādīts, ka tieša tūrisma ietekme uz cilvēkiem un vidi ir ļoti sadalīta telpā un laikā (t.i. tai piemīt sezonāls raksturs). Ietekmi rada:
Aizvien pieaugošās tūrisma plūsmas jūtīgās dabiskās teritorijās apdraud dabas saglabāšanu. Atsevišķas nesaskaņas var parādīties arī starp tūrisma attīstību un citiem tautsaimniecības sektoriem, piemēram, lauksaimniecību un mežsaimniecību. Ietekme uz bioloģisko daudzveidību Tūrisms var izraisīt bioloģiskās daudzveidības izzušanu daudz veidos, piemēram, izkonkurējot ar brīvdabas organismu gan telpiski, gan izmantojot dabas resursus. Specifisku negatīvo ietkmi uz bioloģisko daudzveidību var izraisīt dažādi faktori.
|
|
| Piemērs Saite uz Cirali Bio Piemēru. Saite uz Komandora salu piemēru. |
|
Slodze uz ūdens resursiem Ūdens, it sevišķi saldūdens, ir viens no svarīgākajiem dabas resursiem. Tūrisma industrija pārpatērē ūdens resursus viesnīcās, peldbaseinos, golfa laukumos un tūristu personīgajām vajadzībām. Tas var izraisīt ūdens padeves nepietiekamību un degradāciju, kā arī palielināt notekūdeņu daudzumu. Piemēram, vidējais ūdens patēriņš uz vienu cilvēku Antālijā (Turcijā) ir 250 litri uz vienu cilvēku diennaktī, bet vidējais patērētais ūdens daudzums Antālijas tūristu rajonos pārsniedz 600 litrus uz vienu cilvēku diennaktī. Maljorkā (Spānijā) lauku apvidos ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 140 litri diennaktī, pilsētās 250 litri, bet tūrists vidēji patērē 440 litrus līdz pat 880 litru (luksus apartamentos) ūdens diennaktī. (EEA, 2001) Zemes degradēšana Tiešu ietekmi gan uz atjaunojamajiem, gan neatjaunojamajiem dabas resursiem rada gan infrastruktūras (autoceļu, lidostu) izbūve tūrisma vajadzībām, gan zemes izmantošana apmešanās vietu izveidei, kā arī zemes izmantošana celtniecības materiālu ieguvei (smilts, grants u.c.). Meži bieži vien cieš no atmežošanas, ko izraisa kurināmā ieguve un izcirtumu veidošana. Tālāk sekojošā prakses piemērā aprakstīts kā aizgājušo trīs desmitgažu laikā Turcijas piekrastes teritorijās tika izcirsti meži, lai atbrīvotu teritorijas vasaras māju un viesnīcu izbūvei |
Piemērs
Mikēnas: kosmopolītiska un ātri urbanizēta sala (EC, 2002) Mikēnu sala ir labi pazīstama starptautiska tūrisma vieta, kas pēdējo 30 gadu laikā ir piedzīvojusi strauju tūrisma attīstību. Paralēli tūristu industrijas ekspansijai (dzīvesvietas, kafejnīcas u.c.) ir palielinājies salas iedzīvotāju skaits, atšķirībā no citām Grieķijas salām, kurās pēdējo desmitgažu laikā ir stipri samazinājies iedzīvotāju skaits. im pieaugumam sekoja strauja infrastruktūras attīstība - ostas palielināšana, ceļu tīkla uzlabošana un aizsprosta izbūve. Šie uzlabojumi palielināja salas ietilpību tūristu un citu apmeklētāju uzņemšanai. Ir parādījušās tādas atsevišķas pārsātinājuma pazīmes un problēmas kā pārapdzīvotība, autonovietņu trūkums, augsts noziedzības līmenis un ūdens un augsnes piesārņojums, kas visizteiktāk novērojams tūrisma sezonas karstākajā laikā. Lielākā daļa salas ierobežotās zemes platības vai nu ir pakļautas intensīvai apbūvei un tūrisma un tam pakārtotās infrastruktūras attīstībai vai arī atstātas pamestas vēlākai spekulācijai, tādējādi izraisot plašu lauksaimniecībā izmantojamo zemju izzušanu. Nekontrolētas un straujas tūrisma attīstības dēļ, divas tradicionāli apdzīvotās vietas kopā ar jaunuzbūvētajām, uz kurām tūrisma attīstība pārsvarā balstījās attīstības pirmajā fāzē, tagad ir pārveidojušās gan mērogā un apbūvēto teritoriju apjomā, gan vides kvalitātē un uzbūvē. Straujais urbanizācijas process ir arī izmainījis vietējo sociāli ekonomisko struktūru un kultūru (Coccossis H., Parpairis A., 1996). |
| Piemērs Vasaras māju attīstība Turcijā Laika periodā no 1975. gada līdz 1985. gadam 30 km gara un750 m plata piekrastes josla Kusadasi-Davutlaras (Kusadasi-Davutlar) apkaimē Turcijā tika pilnīgi apbūvēta ar vasaras mājām. Šīs mājas pieder lielo pilsētu iemītniekiem ar vidējiem un lieliem ienākumiem. Tās nodrošina īslaicīgu patvērumu no lielpilsētu stresa, tiek uztvertas kā labs finansiāls ieguldījums, kura vērtība laika gaitā palielinās, un var tikt lietotas kā pastāvīga dzīves vieta pēc aiziešanas pensijā. Lai vai kā, šī tendence ir novedusi mežu, brīvās telpas un lauksaimniecības zemju izzušanas. Pieaugošā ūdens izmantošana ir novedusi pie nepietiekamas dzeramā ūdens padeves daudziem rajoniem, kā arī notekūdeņu apsaimniekošanas problēmām. Elektroenerģijas padeves nepietiekamība un pārrāvumi ir kļuvusi par ierastu parādību daudzos nozīmīgos tūristu rajonos. |
|
Gaisa piesārņojums un troksnis Gaisa, auto un dzelzceļa transports kopā ar tam pakārtoto pieaugošo tūrisma plūsmu un mobilitāti, nepārtraukti palielinās. Tūrisms šobrīd noslogo vairāk kā 60% no gaisa ceļojumiem un tādējādi ir lielā mērā atbildīgs par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju atmosfērā. Transporta gāzu izplūdes, gāzu izplūde no elektroenerģijas ražošanas ir cieši saistīta ar skābajiem lietiem, globālo pasiltināšanos un spēcīgu vietēja mēroga gaisa piesārņojumu. Trokšņa piesārņojums no lidmašīnām, automobiļiem, autobusiem, kā arī tādiem atpūtas pārvietošanās līdzekļiem kā sniega motocikli un motorlaivas ir nepārtraukti augoša ar tūrismu saistīta problēma, kas izraisa apgrūtinājumus, stresu un pat kurlumu. |
|
Enerģijas izmantošana Viesnīcas ir milzīgi ūdens patērētāji. Tūrists, kas dzīvo viesnīcā, diennakts laikā iztērē vidēji par 1/3 vairāk ūdens nekā vietējais iedzīvotājs. Elektroenerģijas patēriņš vienas zvaigznes viesnīcā ir 157 kWh (380 kWh četrzvaigžņu viesnīcā) uz 1 m2. (EEA, 2003). Tomēr pārsvarā gadījumu infrastruktūra nav piemērota pīķa stundu patēriņam. Atsevišķas viesnīcas ievieš energoefektivitātes pasākumus, piemēram, viesnīcas Lielbritānijā "ietaupīja" 9000 tonnas oglekļa dioksīda katru gadu, laika periodā no 1997. līdz 1999. gadam.
|
|
Ūdeņu piesārņošana
Viesnīcu, atpūtas un citu tūrisma iestāžu izveide bieži noved pie pastiprinātas ietekmes uz notekūdeņu sistēmu - pārsvarā to sezonālās noslodzes dēļ, daudzviet apmeklētāju skaits aktīvajā sezonā vairākkārt pārsniedz neaktīvās sezonas apmeklētāju skaitu. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas bieži vien nav veidotas tā lai spētu izturēt spēju attīrāmā ūdens daudzuma palielināšanos pīka laikā. Notekūdeņi ir piesārņojuši tūristu piesaistes vietu ieskaujošās jūras un ezerus, nodarot postījumus to faunai un florai. Notekūdeņu noplūdes izraisa stiprus postījumus koraļļu rifiem, jo rada labvēlīgus augšanas apstākļus aļģēm (ūdens ziedēšanai) kā arī rada hipoksiju (pazeminātu skābekļa saturu). Ūdens ekosistēmās pazemināts skābekļa līmenis ir tad, kad skābekļa koncentrācija ir mazāka par 2-3 miligramiem uz litru ūdens (mg/l). Pazemināts skābekļa līmenis ūdenstilpēs izraisa zivju slāpšanu, kas ne tikai noplicina zivju resursus un izposta ekosistēmu, bet ir arī nepatīkama vietējiem iedzīvotājiem un var kaitēt vietējam tūrismam. Pazemināts skābekļa līmenis pārsvarā ir problēma upju grīvās un piekrastes ūdeņos, tomēr tā var būt nopietna problēma arī iekšzemes saldūdens ezeros. Aļģes pati par sevi var būt milzīga problēma. Jūras ūdeņi kļūst sarkani vai zaļi (atkarībā no aļģu sugas), tāpēc tūristi un vietējie iedzīvotāji nedrīkst peldēties, un ir ļoti nepatīkami vērot jūru šādā izskatā. Sāļuma un sanešu daudzuma izmaiņas rada plaša rakstura ietekmi uz piekrastes vidi. Piesārņojums ar notekūdeņiem var apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību. |
Piemērs
|
Estētiskais piesārņojums Dažviet vispārpieņemtais tūrisms nav spējis integrēt savu infrastruktūru konkrētās vietas dabas apstākļu savdabībā un pamatiedzīvotāju arhitektūrā. Lieli atpūtas kompleksi var izcelties jebkādā dabiskā vidē, kā arī konfliktēt ar pamatiedzīvotāju celtniecības dizainu. Teritorijās ar augstu tūristu aktivitāšu koncentrāciju un valdzinošu dabas pamatņu klāt esību, atkritumu izvietošana ir nopietna problēma. Nepiemērots atkritumu noglabāšanas veids var būt galvenais dabiskas vides iznīcinātājfaktors. Gan liels atkritumu daudzums, gan piegružošana degradē piekrastes izskatu.
|
|
|
Krasta erozija Kuģu ceļu attīstība, viļņlaužu un piekrastes attīstība var izraisīt izmaiņas sanešu plūsmā, kas var novest pie krasta erozijas. Būvmateriālu ieguve krasta zonā un piekrastes teritorijās var kaitēt iekšzemes mežiem un jūras ūdenszāļu audzēm un novest pie krasta erozijas.
|
