- Agenda 21 ir visaptverošs darbības plāns, kas jāīsteno globālā, nacionālā un vietējā līmenī. Plāns tiek īstenots ANO sistēmas ietvaros tajās vietās, kur cilvēki atstāj negatīvu ietekmi uz vidi (Agenda
21).
- Agenda 21 Baltijas jūras reģionam
Agenda 21 Baltijas jūras reģionam tiek saukta par Baltiju 21. Tā tika uzsākta 1996.gadā tiekoties vienpadsmit Baltijas jūras valstu premjerministriem Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Baltija 21 ir reģionāls projekts, kurā tiek iesaistītas daudzas interešu grupas, un kuras mērķis ir radīt ilgtspējīgu attīstību. Baltijas 21 dalībvalstis ir Baltijas jūras valstis, Eiropas Komisija, starpvaldību organizācijas, starptautiskās finansu institūcijas, pilsētu un uzņēmēju sadarbības tīkli un citi starptautiski nevalstiski tīkli.
- Alpu Konvencija
Alpu aizsardzības konvencija (1991).
- Barselonas konvencija
Vidusjūras ūdens vides un piekrastes reģiona aizsardzības konvencija (1976).
- Pludmaļu labiekārtošana
Pludmaļu labiekārtošanas darbos var izmantot dažādas tehnikas, lai iekārtotu, stabilizētu, uzlabotu un saglabātu pludmales. Pielietotā tehnika var būt, piemēram, smilšu bagātināšana, viļņlaužu un jūras sienu izveidošana utt.
- Bioloģiskā daudzveidība
Tā ir biosfērā dzīvojošo organismu, tai skaitā faunas un floras, daudzveidība. Bioloģiskā daudzveidība ir nepieciešama, lai turpinātos sugas.
- Biosfēras rezervāts
Biosfēras rezervāts ir unikāla vieta, kurā ir iekļauta viena vai vairākas aizsargājamas teritorijas un tām apkārt esošā zeme. Rezervāts tiek pārvaldīts sabalansējot dabas resursu aizsardzību un saglabāšanu ar ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. Katrā biosfēras rezervātā ir šim pasaules dabas reģionam raksturīgas ekosistēmas piemēri, kas tiek aizsargāti un pētīti.
- Ūdens ziedēšana
Daudzviet pasaulē lieli piekrastes ūdeņu apgabali ir kļuvuši tik piesārņoti, ka tajos sākt trūkt skābeklis, kas ir viens no galvenajiem dzīvības uzturēšanas komponentiem. Šādu stāvokli sauc par hipoksiju. Lai arī dažreiz tas rodas dabiski, mūsdienās cilvēku darbības rezultātā hipoksija skar plašākus ūdens apgabalus, tā notiek ilgāku laiku un biežāk. Upju grīvu un piekrastes ūdens pārbagātināšana ar barības vielām, īpaši slāpekli, stimulē aļģu ziedēšanu, kas sadaloties patērē lielu daudzumu ūdenī esošā skābekļa. Hipoksijas rezultātā tiek noplicināti zivju un vēžveidīgo resursi, kas var novest pie piekrastes reģionu ekoloģiskās un ekonomiskās veselības un stabilitātes ievērojamas pasliktināšanās.
- Ētikas kodekss
Ieteicamie, brīvprātīgie uzvedības noteikumi. Parasti pareizākās darbības.
- Vides ietilpība
Vides ietilpība jeb kapacitāte norāda uz to, cik liels indivīdu skaits var (bezgalīgi ilgi) dzīvot konkrētajā vidē, nenodarot tai kaitējumu. To var attiecināt uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Ja vides ietilpība tiek pārsniegta, organismi mirst un vide ir neatgriezeniski iznīcināta.
- Pašreizējā bilance
Pašreizējā brīdī pieejamo resursu daudzums.
- Videi draudzīgi materiāli
Materiāli, kuru ražošanas procesā videi netiek nodarīts kaitējums.
- Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)
Ietekmes novērtējuma procedūra nodrošina, ka jau pirms lēmuma pieņemšanas tiek izprasta tā īstenošanas ietekme uz vidi. Ietekmes novērtējuma procedūras gaitā tiek analizētas iespējamās ietekmes uz vidi, tās tiek atspoguļotas ziņojumā, un par to tiek informēta sabiedrība, ar kuru notiek konsultācijas. Ziņojums un izteiktie komentāri tiek ņemti vērā, pieņemot galīgo lēmumu. Arī par to tiek informēta sabiedrība. Var novērtēt gan individuālu projektu (piemēram, dambja, šosejas, lidostas vai rūpnīcas celtniecības) ietekmi uz vidi, gan arī plānu, programmu un politiku potenciālo ietekmi (Stratēģiskais vides novērtējums). Šī mājas lapa sniedz informāciju par Eiropas Savienībā esošo ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras regulējumu, kā arī par plānu un programmu stratēģisko vides novērtējumu, un citu ar to saistīto informāciju.
- Ekoloģiskais nodoklis
Viens no zaļās ekonomikas mērķiem ir panākt, lai cenas atbilst reālajām izmaksām. Šobrīd neatjaunojamo dabas resursu cenas ir mākslīgi padarītas ārkārtīgi zemas un ārējās izmaksas tiek pilnībā ignorētas, piemēram, šo resursu lietošanas ietekme uz gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti, nākamajām paaudzēm un darbinieku veselību. Visa ekonomika balstās uz, lai paturētu šīs izmaksas ārpusē. Zaļā ekonomika cenas pielīdzina reālajām izmaksām, un ekoloģiskais nodoklis ir viens no veidiem, kā to izdarīt.
- Ekoloģiskais marķējums
Brīvprātīgās ekoloģiskā marķējuma shēmas tika uzsāktas 1992.gadā, un to mērķis ir popularizēt produktus, kuri nodara mazāku kaitējumu videi, kā arī sniegt patērētājiem vides informāciju.
- Ekoreģioni
Visumā ekoreģionus var noteikt, balstoties uz biotiskiem un vides faktoriem, kas tieši vai netieši ietekmē enerģiju, mitrumu vai barības vielas, kas regulē ekosistēmas struktūru un funkcijas. Šādi faktori ir klimats, fiziskā ģeogrāfija, ūdens, augsne, gaiss, hidroloģija un potenciālā dabiskā populācija.
- Eiropas zilais karogs
Eiropas Vides izglītības fonds ir organizācija, kas piešķir Eiropas Zilo karogu. Šis karogs ir kļuvis par uzticamu informācijas avotu, kas norāda, ka pludmale ir tīra, droša un patīkama atpūtas vieta, kā arī tas ir devis nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības vides apziņas veicināšanā.
- Starptautiskie tūrisma ieņēmumi
Tā ir valsts ikgadējā peļņa no tūrisma.
- Zemes padome
Zemes padome ir starptautiska nevalstiskā organizācija, kas dibināta 1992.gada septembrī ar mērķi veicināt Zemes samita vienošanos izpildīšanu. To vada 18 cilvēki no pasaules politikas, biznesa, zinātnes un nevalstisko organizāciju kopienām. Zemes padomes misija ir atbalstīt un dot iespēju cilvēkiem radīt drošāku, vienlīdzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni.
- Ekosistēma
Tā ir saistīta sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamā populācija un nedzīvā to eksistences vide.
- Ētiskais patēriņš
Būt par ētisku patērētāju nozīmē pirkt produktus, kas ir ražoti ētiski un/vai nav kaitīgi videi un sabiedrībai. Tas var būt tik vienkārši kā ēst tikai to vistu olas, kas turētas pieņemamos apstākļos, vai tik sarežģīti kā boikotēt preces, kuru ražošanā piedalījies bērnu darbaspēks. Pie ētiskajiem produktiem pieder organiskie produkti, taisnīgas tirdzniecības produkti, energo-efektīvas spuldzītes, otrreiz pārstrādāts papīrs un koksnes produkti, kurus atzinusi Mežu pārvaldes padome (Forest Stewardship Council).
- IKP
Iekšzemes kopprodukts ir visu valstī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība, plus importēto preču un pakalpojumu vērtība, mīnus eksportēto preču un pakalpojumu vērtība
- Zaļā zemeslode
Zaļā zemeslode ir globāla ilgtspējīgas ceļošanas un tūrisma sertificēšanas un uzlabošanas sistēma. Tā ir balstīta uz Agenda 21 un tajā noteiktajiem ilgtspējības principiem, kurus Riodežaneiro Zemes samitā apstiprinājuši 182 valstu vadītāji. Zaļā zemeslode informē uzņēmumus, sabiedrību un patērētājus par ilgspējīgu ceļošanu un tūrismu.
|
- Biotopu fragmentācija
Kad dabiskā veģetācija tiek aizstāta ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi, biotopi, kas iepriekš bijuši viens veselums, tiek sadalīti atsevišķos fragmentos. Ja notikusi intensīva mežu izciršana, tad atlikušie biotopi ir mazas saliņas, kas izolētas viena no otras, bet pa vidu tām plešas labības lauki, ganības vai citāda veida lauksaimniecības zeme. Nelielajos biotopos var dzīvot tikai maza faunas populācija, kas tādēļ ir viegli ievainojama un var izzust pavisam. Nav gandrīz nekādu izredžu, ka sadalītie biotopu fragmenti laika gaitā atkal apvienosies.
- Hipoksija
Hipoksija ir medicīniskais nosaukums samazinātam skābekļa daudzumam organisma audos. Parasti to izraisa sirds vai plaušu slimības.
- Indikatori
Tie ir kaut ko pētot iegūti lielumi, kas reprezentē plašāku situāciju. Parasti indikatori tiek mērīti skaitļos, kas iegūti apkopjot dažādus datus, no kuriem tiek sintezēti rezultāti. Indikatori vienkāršo informāciju, kas var palīdzēt izprast sarežģītākus fenomenus.
- Infrastruktūra
Pamata pakalpojumi un sistēmas, kas nepieciešams sabiedrības normālai funkcionēšanai, piemēram, transporta un komunikāciju sistēmas, ūdens un elektrības līnijas, sabiedriskās institūcijas, piemēram, skola, pasts un cietums.
- Integrētā piekrastes zonas pārvaldība
Integrētā piekrastes zonas pārvaldība (IPZP) ir dinamisks, vairākdisciplinārs un atkārtots process, ar kura palīdzību veicināt piekrastes zonu ilgtspējīgu pārvaldību. Šī procesa ietvaros notiek pilns cikls, sākot no informācijas vākšanas, plānošanas (plašākā nozīmē), lēmumu pieņemšanas, pārvaldības un beidzot ar izpildes uzraudzību. Mērķu sasniegšanas procesā IPZP iesaista ieinteresētās grupas un sadarbojas ar tām. IPZP cenšas ilgtermiņā sabalansēt vides, ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas iespēju mērķus. Tas tiek darīts tikai dabas dinamikas noteiktajās robežās. Integrētā pārvaldība nozīmē, ka tās mērķi ir saskaņoti savā starpā, kā arī saskaņoti ir mērķu sasniegšanai izmantotie instrumenti. Tas nozīmē dažādu sektoru politiku un dažādu līmeņu administrācijas darbības saskaņotību. Tas nozīmē arī, ka telpā un laikā tiek sasaistītas teritorijas sauszemes un jūras daļas.
- Makroekonomika
Makroekonomika pēta valsts ekonomikas aspektus un darbību, piemēram, ieņēmumus, ražošanu un dažādu atšķirīgu ekonomikas sektoru attiecības.
- Uz tirgu orientēta pieeja
Situācijas risināšana, balstoties uz pašreizējām tendencēm tirgū.
- Vidusjūras darbības plāns
Vidusjūras darbības plāna (VDP) mērķis ir aizsargāt vidi un veicināt ilgtspējīgu attīstību Vidusjūrā. Šis plāns tika pieņemts 1975.gadā Barselonā, Spānijā, piedaloties 16 Vidusjūras valstīm un Eiropas Kopienai, un tas norisinājās ANO Vides programmas (UNEP) aizbildnībā. Plāna tiesiskajos ietvaros 1976.gadā pieņemta Barselonas konvencija, kas tika pārskatīta 1995.gadā. Tai ir seši protokoli, kas regulē īpašus vides aizsardzības aspektus. Plāna ietvaros 1995.gadā tika izveidota arī Vidusjūras ilgtspējīgas attīstības komisija, kam jāveicina visu Vidusjūras reģiona ieinteresēto pušu iesaistīšanos.
- Aizsargājamās dabas teritorijas
Zemes un/vai jūras apgabals, kas tiek īpaši aizsargāts, saglabāta tā bioloģiskā daudzveidība, dabas un kultūras resursi. Tas parasti ir pakļauts valsts vai vietējās varas pārvaldei.
- Ligzdošanas vietas
Tās ir visumā drošas teritorijas, kurās putni, zivis, kukaiņi un citi dzīvnieki dēj olas un audzina mazuļus.
- Neatjaunojamie dabas resursi
Dabas resursi, kuri neatjaunojas salīdzinoši īsā laika periodā vai vispār, piemēram, ogles, kūdra, nafta utt.
- Perifērija
Robežvirsma. Apkārtējais reģions (kas ir tālāk no centra).
- Piesārņotājs maksā princips
Saskaņā ar šo principu vides piesārņojuma kontroles izmaksas ir jāinternalizē (jāsedz piesārņotājam vai patērētājam) nevis visai sabiedrībai kopā.
- Atjaunojamie dabas resursi
Dabas resursi, kuri salīdzinoši īsā laika posmā atjaunojas vai var tikt aizstāti, piemēram, kokmateriāli.
- Regulējošā pieeja
Situācija tiek risināta, balstoties uz atbilstošiem tiesību aktiem likumiem, noteikumiem utt.
- Standartizācija
Tiek panākta kaut kā atbilstība standartam.
- Akcionārs
Persona, kurai pieder daļa akciju kādā uzņēmumā.
- Ieinteresētās puses
Visas puses, kam ir interese par organizācijas darbību. Piemēram, uzņēmuma ieinteresētās puses ir akcionāri, obligāciju turētāji, pircēji, piegādātāji, darbinieki utt.
- Telpiskā plānošana
Piekrastes zonas zemes un jūras daļu plānošana.
- Teritorija
Zemes īpašums. Šajā kontekstā zeme, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij. Tā var būt atkarīgā teritorija, reģions, jurisdikcija vai darbības vieta.
- Tūrisma industrijas vērtības
Jebkas, kas tūrisma industrijai sniedz ekonomiskus ieguvums, piemēram, tīras smilšu pludmales, labi skatu punkti utt.
- Tūrisma ienākumi
Nauda, kas iegūta darbojoties tūrismā.
- Atkritumu savākšana un šķirošana
Atkritumi tiek šķiroti atkarībā no to sastāvā esošajiem materiāliem. Piemēram, atšķirota tiek plastmasa, papīrs, bundzās un stikls. Tādējādi tiek vienkāršota atkritumu savākšana un vēlreizēja pārstrāde.
- Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Attīrīšanas iekārtas, kas padara notekūdeni tīru un drošu.
- Pasaules tūrisma organizācija
Pasaules tūrisma organizācija (PTO) ir ANO institūcija, kas risina ar tūrismu saistītos jautājumus. Tās galvenais birojs atrodas Madridē, Spānijā.
- WWF
Pasaules dabas fonds.
- Zonēšana
Nosacījumi, saskaņā ar kuriem konkrēts ģeogrāfisks apgabals tiek sadalīts mazākos un katrs no tiem tiek paredzēts konkrētam lietošanas veidam vai veidiem.
|
