Ilgstspējīgs tūrisms

 

 

Ietekme uz saimniecību

Parastajam tūrismam piemīt daudzas slēptās izmaksas, kas rada negatīvu ietekmi uz vietējo saimniecību. Bieži bagātās valstis ir labāk piemērotas peļņai no tūrisma nekā nabadzīgās valstis. Lai vai kā, tieši vājāk attīstītām valstīm ir neatliekama nepieciešamība radīt darbavietas un paaugstināt dzīves standartus – to spēj sniegt tūrisms. Bieži vien nabadzīgākās valstis ir arī mazāk spējīgas ieviest dzīvē šos uzlabojumus. Starp galvenajiem iemesliem minami plaša mēroga tūrisma ienākumu pārnese ārpus valsts, vietējās uzņēmējdarbības un produktu neizmantošana.

 

  

Noplūde

Tiešos ienākumus no tūrisma veido tūristu tēriņi, kas paliek teritorijas robežās. Bieži vien šī "noplūde" veido ļoti mazu daļu no visiem ienākumiem; "noplūdi" veido naudas daudzums, kas aizplūst kā nodokļi, ienākumi un algas, kas tiek maksāti ārpus konkrētās teritorijas, kā arī importa izmaksas gadījumos, kad tūristi pieprasa aprīkojuma, ēdiena un citu produktu un pakalpojumu standartus, ko vietējā saimniecība nespēj nodrošināt. Lielākajā vairumā "viss iekļauts" ceļojumos apmēram 80% no ceļotāja izmaksām "noplūst". Tūristi dodas uz aviosabiedrībām, starptautiskām firmām, kurām parasti ir savi pārstāvji ceļotāja dzimtenē, nevis pie vietējiem uzņēmējiem vai strādniekiem.

Vietējo uzņēmēju iespējas pelnīt no tūristiem tiek stipri samazinātas radot "viss iekļauts" atvaļinājuma komplektus, kad tūrists visu savu laiku paliek uz viena un tā paša kruīza kuģa vai atpūtas kompleksā, kur viņam tiek nodrošināts viss nepieciešamais un kur arī paliek visi viņa tēriņi. Tas nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem atliek visai ierobežotas iespējas gūt peļņu no tūrisma. Viesnīcas, kas piedāvā "viss iekļauts" atvaļinājuma komplektus, importē vairāk un nodarbina mazāk vietējo cilvēku rēķinot uz vienu nopelnīto ASV dolāru. (Avots: Tourism Concern)

Vai Bagičas (Bagicz) apkārtnes attīstības plāns ir ilgtspējīgs?

Bagiča atrodas Polijā, jūras krastā 5 km attālumā no Kolobžegas (Kolobrzeg)
1992. gada decembrī vietējā organizācija "Ustronie Morski" pārņēma vairāk kā 200 hektārus bijušā militārā lidlauka. Vietējā pašvaldība nolēma atvērt šo teritoriju rekreācijas un tūrisma investīcijām
Tā radās starptautiska korporācija, kurā iesaistījās somu, vācu un poļi akcionāri. Doma bija apvienot partneru iespējas dažādās sfērās, piemēram, arhitektūrā, plānošanā, ēdināšanā, konsultēšanā, tirgzinībās, jurisprudencē u.c.
Lai arī ideja bija laba un tūrisma attīstība nestu sabiedrībai labumu, tomēr 1997. gada telpiskās attīstības plāns nebija balstīts ne uz pamatotiem vides fiziskās plānošanas principiem, ne arī uz ekonomiskām iespējām.

Tā vietā plānā tika iekļauta sekojošas infrastruktūras attīstība:

  1. 85,58 hektārus liela starptautiska lidosta, kas būtu piemērota lidmašīnām ar spārnu atvērumu 24 metri.
  2. Nolaišanās laukumi helikopteriem, vieta priekš privātajiem "gaisa taksometriem", noliktavām, apkalpes stacijām, administrācijas un tehniskām telpām.
  3. Ostas komplekss ar viesnīcu.
  4. Ūdens atrakciju parks un peldbaseinu komplekss ar jūras ūdeni, ārstnieciskie baseini un viesnīca 300 apmeklētājiem.

2002. gadā "Ustronie Morski" parakstīja vienošanos ar Dānijas kompāniju "Baltic Centre Poland". Plāns vajadzēja īstenot sešu gadu laikā un tas izmaksātu 350 miljonus eiro.

Jautājumi un atbildes:

1. Kādi ir šī projekta riski? 2004. gadā darbi vēl nebija pat iesākti un no pieredzes ir zināms, ka šādi pārspīlētie attīstības projekti nekad neīstenojās. Izmantojot daudz mazākas investīcijas, tagad jau būtu īstenots maza mēroga tūrisms, kas nestu peļņu vietējai sabiedrībai. Ilgtspējīgu tūrisma veidu attīstīšana prasa mazākus ieguldījumus un ir ekonomiski izdevīgāka vietējiem iedzīvotājiem.

Gadījumā, ja šis centrs tomēr tiktu izveidots, darbavietas tiktu radītas, bet "tiešie ienākumi" (tūristu tēriņi) būtu minimāli, jo visa peļņa aizplūstu nevis pie vietējiem iedzīvotājiem, bet gan pie investoru korporācijas.

3. Jaunizveidotās infrastruktūras ietekme uz piekrastes vidi būtu milzīga, kas iespējams pat iznīcinātu vai pilnīgi degradētu vietējo dabisko vidi. Šajā gadījumā līdz ar dabas vidi tiktu iznīcinātas arī tās vērtības, kas piesaistīja tūristus, tādējādi samazinot to daudzumu.

Secinājums: saprātīga vides pārvalde un plānošana, kā arī investīciju finansiālās pamatotības un ietekmes uz vidi novērtējums (ņemot vērā aspektu, ka daba ir viens no tūrisma produktiem) radītu tādus tūrisma veidus, kas nestu labumu dabai un vietējiem iedzīvotājiem.

Labas darbības piemēri:
Saite uz Slovēnijas CAMP piemēru un Igaunijas piemēru.

 

Infrastruktūras izmaksas

Vietējām valdībām un nodokļu maksātājiem tūrisma attīstība var maksāt lielu naudu. Attīstītāji var vēlēties, lai valdība uzlabo autoostu, ceļus un citu infrastruktūru, lai viņiem nodrošina nodokļu atvieglojumus un citas finansiālas priekšrocības, kas valstij dārgi maksā. Valsts resursi, kas tiek tērēti, lai subsidētu infrastruktūras attīstību vai nodokļu atvieglojumus, samazina ieguldījumus citās kritiskās sfērās, piemēram, izglītībā un veselības aprūpē.

Cenu paaugstināšanās

Pieaugošais pieprasījums pēc tūristiem nepieciešamajiem pamata pakalpojumiem un precēm, bieži noved pie cenu paaugstināšanās, kas, savukārt, negatīvi ietekmē vietējos iedzīvotājus, kuru ienākumi parasti nepalielinās proporcionāli. Ar tūrisma attīstību saistītais pieaugošais pieprasījums pēc nekustamā īpašuma var izraisīt spēju namīpašumu un zemju sadārdzināšanos. Tas viss ne tikai apgrūtina vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzību apmierināšanu, bet var novest pie tā ka ārzemnieki pārņem nekustamā īpašuma tirgu un rodas imigrācijas, kas grauj vietējo iedzīvotāju ekonomiskās iespējas. Ilglaicīgie tūristi dzīvodami savās vasaras (otrajās) mājās izraisa cenu celšanos, ja to skaits sasniedz noteiktu kritisko masu.

Tautsaimniecības atkarība no tūrisma

Daudzas valstis ir pieņēmušas tūrismu kā galveno un vissvarīgāko ceļu savas ekonomikas celšanai. Tādējādi tās padarījušas sevi par ļoti jutīgām pret jebko, kas var negatīvi ietekmēt tūrisma industriju, piemēram, terorisma draudiem, militārie konfliktiem, dabas katastrofu ietekmei, ir postoša ietekme uz vispārējo valsts ekonomisko stāvokli. Piemēram, Turcijas ekonomika daudz cieta Irākas kara dēļ.

Darbu sezonālais raksturs

Valstīm, kas ir stipri atkarīgas no tūrisma industrijas, tās sezonālais raksturs rada lielas ekonomiskas problēmas. Sezonālie strādnieki saskaras ar šādām problēmām: nenodrošinātība ar patstāvīgu darbu un ienākumiem, lai gan bieži vien ar garantiju, ka nākamajā sezonā darbs būs, apmācības iegūšanas sarežģījumi, ar nodarbinātību saistītie medicīniskie pabalsti, pieredzes atzīšana, neapmierinoši dzīvošanas un darba apstākļi.

 

 

Uzdevums

Sabiedrības bažas par masu tūrisma negatīvo ietekmi ir likušas pārvērtēt uzskatu, ka tūrisms būtu jāattīsta par katru cenu. Tā attīstība rada lielas problēmas vietās ar trauslu vai savrupu dabas vidi. Daudzi speciālisti ir iedalījuši pozitīvās un negatīvās tūrisma ietekmes uz vidi. Tās var būt gan vispārīgas, gan arī attiecināmas tikai uz konkrēto vietu.

Uzskaitiet potenciālās pozitīvās un negatīvās tūrisma attīstības ietekmes uz piekrastes dabu un vidi.

AtpakaļTālāk