Ilgstspējīgs tūrisms

 

 

Slovēnijas piekraste

Atrašanas vieta

Slovēnijas piekraste atrodas Vidusjūras tālā ziemeļu pusē, gar Trijestes līci, kas ir Adrijas jūras ziemeļu galā. Slovēnijas piekraste ir 46 km gara un stipri urbanizēta. Triestes un citu lielu Ziemeļitālijas, Austrijas un Slovēnijas iekšzemes pilsētu tuvums padara šo teritoriju ļoti interesantu tūristiem. Viņus pievelk dabas skaistumi (klintis, purvi, alas, pludmales utt.) un bagāts vkultūras mantojums (vēsturiskās apmetnes, sals ieguves vietas, tradicionālā pārtika u.c.)

 



Problēmas / Konflikti / Iespējas

Tūrisms un atpūta

Šajā teritorijā ir labi attīstīta tūrisma infrastruktūra, kas iekļauj daudz viesnīcu, sporta objektus un publiskas pludmales. Lielākā daļa no tām ir teicamā stāvoklī. Šajā teritorijā ir 21 000 guļamvietas, lielākā daļa no tām Piranas pašvaldībā. Tur ik gadu iebrauc aptuveni 400 000 tūristu. Bez pludmales tūrisma, Slovēnijas piekrastes tūrisms fokusējas uz konferencēm, kā arī veselības tūrismu un kazino apmeklējumus visu gadu. Pēdējo gadu laikā pieauga ekotūrisma un kultūras tūrisma nozīme. Tādēļ, tūrisma attīstība piekrastē izplešas no pilsētām uz piekrastes un iekšzemes dabiskām teritorijām, veidojot jaunās tūristu objektus, var bez šaubām pārsniegt vides ietilpību.

Urbanizācija

Piekraste ir blīvi apdzīvota. Reģiona plātība ir 344 km2 un iedzīvotāju skaits ir nedaudz zem 80 000 cilvēkiem (232 cilvēki / km2). Iedzīvotāju lielākā daļa (80%) dzīvo 1.5 km plātā piekrastes joslā. Piekrastes joslas urbanizācija kopā ar nodarbinātības iespēju paplašināšanos noveda pie intensīvas migrācijas no iekšzemes uz piekrasti. Šīs izceļošanas tiešas sekas ir pamesti ciemati, pilsētas māju bojāšana, slikta infrastruktūras uzturēšana, lauku saimniecību pamešana un tipiskās kultūrainavas degradācija.
Astoņdesmitajos gados migrācijas process apgriezās, galvenokārt pateicoties jauno privāto mājokļu celtniecībai. Šai izmaiņai bija pozitīvs efekts uz iekšzemes atveseļošanai. Tajā paša laikā, sliktas plānošanas un nepietiekošas celtniecības darbības kontroles dēļ, šis process noveda pie ievērojamas kultūrainavas degradācijas. Šodien piekrastes pilsētu un ciematu tipiska problēma ir plaša un izklaidu izplēšanās uz apkartējām teritorijām pēdējās desmitgadēs. Lielākās izmaiņas šaurā piekrastes joslā šajos gados (sāls ieguves izbeigšana, tūrisma objektu, t.sk. jahtu piestātņu, celtniecība, Koperas ostas un infrastruktūras attīstība) radīja nopietnu dabiskās piekrastes zaudēšanu un piekrastes ekosistēmu degradāciju.


Klintis Strunjanas dabas rezervātā.
(Foto Hanc J.)

Projekta apraksts

Pagājušajā desmitgadē ir notikuši daži projekti, kas pievērsās dabas un kultūras vides aizsardzībai no tās degradācijas caur ekotūrisma un kultūras tūrisma attīstību. Bez tam, notika vairāki projekti, kas apskatīja dažādus reģionālās attīstības aspektus un meklēja integrētākus un ilgtspējīgākus risinājumus. Ar jaunas Piekrastes Teritorijas Pārvaldības Programmas (Coastal Area Management Programme: CAMP) izveidošanu šī teritorija iegūs svarīgu dokumentu piekrastes zonas, kā ari iekšzemes, ilgtspējīgai attīstībai. Viena no CAMP daļām būs Ilgtspējīga tūrisma attīstības stratēģija Slovēnijas piekrastē. Šī konkrētā projekta atšķirība no citiem līdzīgiem projektiem ir tas, ka tā teritorija iekļauj lielu iekšzemes daļu un to, ka dokumentu sagatavošanas procesā plānots aktīvi iesaistīt vietējo sabiedrību.


Sekovljes sāls pans. (Foto: Klemenc S.)

 

KOMENTĀRI UN TEORIJA
Svarīga stratēģija ilgtspējīgam tūrismam ir tūrisma produktu diversifikācija no pludmales tūrisma uz citiem tūrisma veidiem, kas ir saistīti ne tikai ar piekrasti, bet arī ar iekšzemi.

 


Sekovljes sāls pans Slovēnijā. Foto: Jaka Adamic.

Rezultāti

Reģionālās attīstības un mantojuma aizsardzības aktivitāšu svarīgākais rezultāts ir atziņa, ka augušo vides problēmu atrisināšanai nepieciešama sadarbība starp visām ieinteresētām pusēm. Turklāt, ļoti svarīga ir patiešam integrētā pieeja ilgtspējīgai attīstībai.
Vēl viens svarīgs pēdējās desmitgades aktivitāšu rezultāts ir ekstensīvas aizsargājamās dabas un kultūras teritorijas gar krastu. Dabas rezervāti iekļauj klintis, jomas, zemūdens biotopus, solončakus, sāls palienes, Vidusjūras iekšzemes floras un faunas rezervāti, ka arī saldūdens ezeri.

Aizsargājamās dabas mantojuma teritorijas ir sekojošās:

1. SSekovlje dabas kūrorts, kas ietver sāls palieni un Sekas pussalu, kas ir Ramsar teritorija;
2. Strunjanas dabas kūrorts, kas ietver stāvas klintis jūras krastā;
3. SSkočanskij Zatok; un citas teritorijas, kas nav pilnībā aizsargājamās. Šīs teritorijas tiek pārvaldītas ne tikai to ekoloģiskās vērtības dēļ. Tās arī tiek uzskatītas par daļu no vērtīga pievilcīgo vietu tīkla, kurš tiek izmantots tūrisma produktu diversifikācijai.

Kas, kur un kad

Pagaidām nepastāv institūcijas, kas koordinētu ilgtspējīga tūrisma procesu. Virzība uz ilgtspējīgu tūrismu uzsākās 90. gadu sākumā pateicoties nepieciešamībai aizsargāt dabas mantojuma vietas gar krastu. Tajā laikā, ilgtspējīga tūrisma koncepcija piedāvāja pareizu virzienu, kā aizsargāt un attīstīt jūtīgās teritorijas ar augstu ekoloģisko un kultūras vērtību. Pirmie soļi Integrētās reģionālās attīstības plāna attīstīšanai Slovēnijas piekrastes teritorijai tika pabeigti 2002. gada martā. 2003. gada septembrī tika uzsākta šī procesa jauna fāze, sagatavojot CAMP, kas tiks pabeigta 2005. gada beigās. Projekts ir sagatavots Barselonas konvencijas un Vidusjūras rīcības plāna (UNEP/MAP) ietvaros. To koordinē Slovēnijas Vides, fiziskās plānošanas un enerģētikas ministrija. Ar finansu resursiem piedalās arī piekrastes pašvaldības.

 

Uzdevums lietotājam
Kādus tūrisma veidus var attīstīt, lai diversificētu tūrisma produktu piedāvājumu un atslogot krastu?


 

Sīkākā informācija
http://dragonja.nib.si


Ar vēsturi bagāta Piranas pilsēta Madonas ragā Slovēnijā. Foto: Jaka Adamic.

AtpakaļTālāk