Politikas Analīzes modulis

 


Problēmas analīze

Vienkāršākajā gadījumā, piekrastes zona nepilda noteiktās prasības un cilvēki (valdība, interešu grupas) vēlas konkrētās funkcijas uzlabot. Situācija pasliktinās, ja piekrastes zona pilda prasības, bet sagaidāms, ka dažos gados tas mainīsies. Kad tas būs, un kādi pasākumi jāīsteno, un kādi pasākumi ir reālistiski? Situācija paliek vēl sarežģītāka, ja problēma ir tikai vienai pusei (piemēram, tai, kura attīsta projektu), bet tajā pat laikā citās puses uzskata situāciju par apmierinošu.

Politikas pieņēmējs sastopas ne tikai ar problēmām vai vēlmēm, bet dažreiz arī ar vēlamiem virzieniem un risinājumiem. Tad var izmantot divas pieejas:

  • Uz risinājumiem balstītā pieeja. Šī pieeja ir raksturojama ar netieši izteiktu lēmumu uzsākt projektu. Izpētes fokusējas uz piedāvātā risinājuma iespējamiem efektiem un izmaksām, un rezultātā top alternatīvu iespējamības novērtējums.
  • Uz problēmu balstītā pieeja. Šī pieeja sākumā analizē pamatā esošo problēmu un pēc tam pēta iespējamus risinājumus.
Uz risinājumiem balstītā pieeja neietver problēmas analīzi, kurai paredzēts risinājums. Rezultātā pastāv risks, ka beigās “labākais risinājums” problēmu neatrisina. Diezgan bieži gadās, ka politikas izveidošanas procesā rodas jautājums par to, uz kuru problēmu piedāvātie risinājumi reāli attiecās. Pēc tam pamatā esošā problēma tiek izanalizēta, kas nozīmē, ka notiek izpētes orientācijas pārmaiņa: no orientētās uz risinājumu uz orientēto uz problēmu pieeju.

Problēmas analīze pēc uz problēmu balstītās pieejas sastāv no noorientēšanās problēmā, problēmas norobežošanas un problēmas definēšanas.

 

3. uzdevums

Problēmas analīzes dažādus posmus var veikt vienlaicīgi, lai paaugstinātu lēmumu pieņemšanas ātrumu

pareizi
nepareizi

 

 

 

4. uzdevums

Aprakstiet un norobežojiet, cik vien iespējams, piecas problēmas, kas pašlaik tiek apspriestas Jūsu valstī. Izmantojiet apmēram 200 vārdu katrai.

[nosūtīt pasniedzējam]

AtpakaļTālāk