Plāna izpilde

• institucionālā struktūra; administratīvās struktūras izveide, kas nodrošinās pārvaldības horizontālo un vertikālo integrāciju
• likumdošanas struktūra; likumi, konvencijas, dekrēti un standarti, kuru mērķis ir padarīt pārvaldību iespējamu, un
• finansiālā struktūra; sadala naudu izmaksu apmaksas procesa laikā.

Funkcionēšana

EKO-KASTELAS LĪČA PROJEKTS

Lai īstenotu ar Eko Kastelas līča projektu saistītos projektus, bija nepieciešams veikt dažādus sagatavošanās darbus. Šie darbi bija gan institucionāla, gan finansiāla, gan tiesiska rakstura:

Institucionālie sagatavošanās darbi
Esošo institūciju analīze parādīja, ka projekta īstenošanai ir nepieciešama jauna institucionālā organizācija. Tika izlemts izveidot jaunu institūciju – īpašu centru, kas veiktu Integrēto ekoloģisko projektu – Eko-Kastelas līča aģentūru. Piedāvātā programma un projekti tika apstiprināti visos līmeņos, tika panākta vienošanās par visu iesaistīto pušu tiesībām un saistībām, un 1989.gadā tika uzsākta projekta īstenošana.

Finansiālie sagatavošanās darbi
Integrētā ekoloģiskā projekta ietvaros notiekošajai infrastruktūras celtniecībai bija nepieciešams nozīmīgs finansējums. Vajadzību analīzes rezultātā tika secināts, ka vietējie finansu resursi ir ļoti nepietiekami, tāpēc, lai veiktu būvniecības darbus, nepieciešams liels aizņēmums. Tika piedāvāti vairāki finansēšanas veidi: vietējie naudas līdzekļi; vietējie pilsētas pakalpojumi; valsts, ziedojumi un bankas aizdevumi; un galvenais – Pasaules bankas, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB) aizdevumi. Tika veikta analīze, lai atrastu labāko veidu kā atmaksāt aizdevumus un nodrošinātu līdzekļus izveidotās infrastruktūras darbībai un uzturēšanai. Analīzes rezultātā tika izlemts piemērot atsevišķus ekonomiskos instrumentus, tajā skaitā ūdens, kanalizācijas un atkritumu savākšanas pakalpojumu cenu un pilsētas īres un nomas maksas līmeņa paaugstināšanu. Nozīmīgus līdzekļus ziedoja Pasaules banka.

Politisku problēmu dēļ aizkavējās Integrētā ekoloģiskā projekta īstenošana, bet 1996.gadā tika sasniegti pirmie rezultāti – projekta pirmā posma īstenošanai tika saņemti divi aizdevumi no ERAB un Pasaules bankas. Būvniecības darbi sākās 1999.gadā.

Pašreiz „Eko-Kastelas līča” projekts piedāvā pasākumus notekūdeņu jautājumu risināšanai, kā arī ūdens apgādes nodrošināšanai. Tā rezultātā ne tikai tika uzlabota ūdens apgāde, bet dotas iespējas plašākām ekonomiskām aktivitātēm, kas nozīmē ūdens patēriņa palielināšanos un tātad arī lielākus ienākumus ūdens pakalpojumu nodrošinātājiem, kas tiem sniedz kredītu atmaksai nepieciešamos līdzekļus. Nauda kredītu atmaksai tiek iegūta no par 25% augstākas krāna ūdens cenas. Kopējā projekta vērtība ir aptuveni 150 miljoni eiru, un projektu bija paredzēts beigt 2003.gada beigās.

Tiesiskie sagatavošanās darbi
Īpaši šim projektam netika pieņemti jauni nacionālie vai reģionālie likumi. Tomēr, paturot prātā, ka projekta izstrāde notika laikā, kad Horvātijā norisinājās lielas pārmaiņas, redzama netieša „Eko-Kastelas līča” projekta ietekme uz Horvātijas likumdošanu. Horvātija kļuva par neatkarīgu valsti 1991.gadā, un kopš tā laika tikuši radīti daudzi jauni tiesību akti visās jomās un sektoros, tajā skaitā vides aizsardzības sektorā. Projekta izstrādes laikā, kā arī tā īstenošanas gaitā, tas tika saskaņots gan ar jauno Horvātijas likumdošanu, gan ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Konfliktu pārvaldība

Pētījumā (Cicin98) vairāk, nekā 85 procenti respondentu norādīja, ka konfliktu risināšana bija ļoti un vidēji svarīga IPZP programmās. Lai šos konfliktus atrisinātu, ir jāapzinās to cēloņus un sekas, nodibināt caurspīdīgu metodoloģiju risinājuma (lēmuma) rādīšanai un jābūt spējai ar atbilstošiem līdzekļiem piedāvāt kaut ko pretī negatīviem efektiem, ko piedāvātā piekrastes resursu izmantošana var izraisīt citiem lietotājiem.

Var parādīties “vertikālie” konflikti, t.i. starp dažādu līmeņu lietotājiem, un “horizontālie” konflikti, t.i. starp viena līmeņa lietotājiem dažādos sektoros. Pirmo piemērs ir konflikts starp valsts iestādēm, kas vēlas nodibināt dabas aizsardzības teritoriju valsts dabas aizsardzības politikas kontekstā, un vietējo kopienu, kas vēlas investēt rūpniecības attīstībā ienākumu paaugstināšanai vietējiem iedzīvotājiem. Otro piemērs ir konflikts starp cilvēkiem, kas iegūst smilti no pludmales jaunu māju celtniecībai iekšzemē, un cilvēkiem, kas dzīvo tuvu krastam, kas pretojas smilts ieguvei, jo viņu mājas apdraud erozija.

Lai atrisinātu lielākus konfliktus, IPZP programmām ir jānodibina arbitrāžas sistēma. Šādai sistēmai skaidri jādefinē metodoloģija konfliktu risināšanai un risinājuma rādīšanai. Šeit var izdalīt administratīvās un likumdošanas procedūras. Administratīvās procedūras balstās uz visu pušu velmi sadarboties. Katram konfliktam, var izveidot tā vajadzībām atbilstošu procedūru. Piemēram, var tikt izveidota speciāla rīcības grupa (komisija vai zinātnieku grupa), lai meklētu konkrētās problēmas risinājumu. Var izveidot politisko dialogu, lai savestu kopā konfliktējošās puses un ar “neatkarīgās” personas (vidutāja) vadību apspriest risinājumus. Arbitrāžas procedūru var uzsākt situācijā, kur nav iespējams atrast risinājumu pārrunu veidā. Ja nekas nedod rezultātu, ir jāizmanto juridiskās procedūras, lai īstenotu risinājumu. Šīs procedūras prasa laiku un naudu un tāpēc no tām vajadzētu izvairīties.

Cauruļu ielikšana tunelī.

Konfliktu risināšana
Kopš projekta izstrādes sākuma, kā arī tā īstenošanas gaitā ir radušie vairāki konflikti. Lielākā daļa no šiem konfliktiem ietilpst tā saucamajā TNMP (tikai ne manā pagalmā) kategorijā. Neviena apdzīvotā vieta savā teritorijā nevēlējās notekūdeņu caurules vai ūdens attīrīšanas iekārtas, kā rezultātā bija jāizstrādā vairāk kā 20 iespējamie šī jautājuma tehniskie risinājumi. Tas nozīmēja dažādu darbību atlikšanu un projekta īstenošanas aizkavēšanos, kas radīja lielas problēmas un finansiālus zaudējumus. Konfliktu risināšana bija ārkārtīga svarīga projekta daļa. Viena no gūtajām mācībām ir, ka iespējamos strīdus ir jāparedz un jānovērtē jau pašā projekta sagatavošanas sākumā.