IPZP principi

 

 

Struktūras

 
IPZP veicināšanai mēs nodalām trīs struktūru veidus.

Institucionāla struktūra

Tā nodarbojas ar pārvaldības aktivitāšu koordināciju dažādos publisko institūciju līmeņos. Šīs institūcijas (ministrijas, izpētes institūti, pārvaldes) var jau pastāvēt, tāpēc starp tām ir jāizveido un jāuztur saites. Ja institūcijas nepastāv, tās ir jāizveido.
Horizontālā un vertikālā
Integrācijas virziens ir atkarīgs no laika: plānošana var uzsākties ar dažu ministriju plānu koordinēšanu un novērtēšanas laikā ietvert vertikālo integrāciju katrā no ministrijām. Pretējais notika ASV, kur sabiedrības iesaistīšana tika paredzēta plānošanas un īstenošanas procesā.
Lomas un pienākumi
Institūciju loma, kas piedalās IPZP, ir trīskārtējā (UNEP95):
  • izpildvaras loma lēmumu pieņemšanai,
  • likumdošanas loma noteikumu, direktīvu, standartu un procedūru ieviešanai un uzraudzībai, un
  • finansu sadalīšanas, stimulu un subsīdiju noteikšanas loma.
Katrā līmenī var izdalīt specifiskus pienākumus. Valsts administrācijai ir jānodarbojas ar visaptverošās piekrastes zonas pārvaldības politikas attīstību un īstenošanu un ir jānovelē vadošā institūcija piekrastes pārvaldībai valsts līmenī (piemēram ministrija). Politika ir jānoformulē pamatplānā, ko var izmantot zemākā līmeņa iestāžu informēšanai par nacionālās valdības nodomiem. Reģionālajai administrācijai, atkarībā no tās kompetences, ir jāveic detalizētāka, bet integrēta plānošana. Tai arī ir jākoordinē vietējo iestāžu aktivitātes. Vietējai administrācijai ir detalizētās plānošanas, attīstības un īstenošanas uzdevumi. 		 

Juridiskā struktūra

Piekrastes zonas jurisdikcija ir ļoti sarežģīta. Dažās valstīs jūra, kas robežojas ar zemi, ir reģionālās valdības jurisdikcijā. Zona starp 12 un 200 jūras jūdzēm var būt – un bieži arī ir – pasludināta par ekskluzīvu ekonomisko zonu kopš 1982. gadā pieņemtās Konvencijas par Jūras likumdošanu. Zeme, kas robežojas ar jūru, ir vietējās valdības jurisdikcijā, kaut arī aizsardzība pret jūru var būt tās institūcijas jurisdikcijā, kura ir atbildīga par drošību pret plūdiem (piem. ūdens valde). Turklāt, dažas valstis paredz cilvēku īpašuma tiesības uz pludmali un dabas aizsardzības organizācijām var piederēt lielas dabas teritorijas piekrastes zonā, vai nu zemē, vai nu jūrā, vai nu gan tur, gan tur.

Tā ir situācija, kurā darbojas IPZP. IPZP ir jāaptver vesela ģeogrāfiskā teritorija, kas saistīta ar aktuāliem jautājumiem, neatkarīgi no likumdošanas aspektiem. Tāpēc teritorija, uz kuru programma atteiksies, šķērsos jurisdikcijas robežas jebkurā gadījumā, pat starptautiskās nepieciešamības gadījumā. Tāpēc IPZP programmai ir jābūt ļoti rūpīgi izstrādātai. Tai ir jāsaskan ar vajadzību pēc juridiskās iestādes, kas regulēs darbību jūrā un uz zemes; Dažos gadījumos tādas iestādes jau pastāv; tā nav jāaizvieto, bet gan jāiekļauj IPZP procesā kādā brīdī nākotnē.

Piemērs: sarežģīta teritorija

Map of the waddensea conservation area IPZP piemērs teritorijā, kas šķērso dažas robežas, ir Vaddenas ezera projekts. Projekts ietver trīs valstu zemi un jūru, un katrā valstī ir skārtas dažādas provinces un vairākas kopienas. Trīspusīgas Valdību Konferences, veiktas reiz 3 – 4 gados, ir augstākā lēmumu pieņemšanas institūcija sadarbības ietvaros. Periodos starp Valdību konferencēm sanāk Trīspusīga Darba Grupa (TDG), vidēji 3-4 reizes gadā. TDG sastāv no atbildīgo un citu iesaistīto ministriju un reģionālo iestāžu ierēdņiem.  

Finansiālā struktūra

Ja pastāv nepieciešamas institūcijas, kurās strādā personāls ar vajadzīgajām specialitātēm, pieredzi un ir pieejams daudz (piekrastes profila) informācijas, nav nepieciešams liels finansējuma apjoms Ierosināšanas un Plānošanas stadijās. Minēto personālu var deleģēt uz IPZP biroju, atstājot dažādas atvērtas vakances. Šo darba vietu finansējumu varēs saņemt no valsts vai starptautiskajām aģentūrām.

Taču, ja cilvēki ir jāapmāca vai jāpieņem darbā, vai jāizveido jaunās institūcijas, vajadzība pēc finansējuma pieaugs. Tas ir īpaši aktuāli, ja īstenošanas stadijā piekrastes zonā tika uzsākti lieli projekti.
Par laimi, kopš 1992. gada Zemes Samita, starptautiskās organizācijas un finansētāji aizvien aktīvāk piešķir finansējumu aktivitātēm, kas saistītas ar IPZP. Viens no iemesliem ir tas, ka starptautiskās vienošanās paredz to, ka jebkura aktivitāte piekrastes zonā nacionālajā līmenī ir jāveic IPZP ietvaros. Finansējumu var saņemt no Pasaules Bankas, reģionālās attīstības bankas, Globālās Vides Iestādes, un starptautiskajām palīdzības aģentūrām dažādās valstīs.  

Arī Eiropas Savienība piedāvā finansējumu projektiem, kas saistīti ar IPZP. Apskatieties šeit, lai saņemtu vairāk informācijas.

 

AtpakaļTālāk