Plānošanas modulis

 

Konfliktu pārvaldība

Konfliktu pārvaldību nosauca par lielāko izaicinājumu integrētajai piekrastes zonas pārvaldībai. Gandrīz jebkura vērā ņemama attīstība piekrastes zonā – tūrisms, ostas, akvakultūra vai dzīvojamās platības – var ierobežot citu tiesības un vest pie konfliktiem.

Augstas prioritātes piešķiršana “projektu piederībai” un ”ieinteresēto pušu līdzdalībai visās programmas fāzēs” ir tipisks veiksmes faktors visās integrēto resursu un vides pārvaldības jomās.

Konfliktu pārvaldības priekšrocības var būt atkarīgas no projekta un konflikta veida. Konflikti var būt jau pastāvoši (un pat var būt par iemeslu IPZP problēmām) vai var rādīties plānoto pasākumu vai attīstības projektu dēļ piekrastes zonā. Lielas starptautiskās ostas celtniecība, iespējams, vienmēr pārvietos citus lietotājus un var būt, ka konfliktu pārvaldība netiks galā ar šiem konfliktiem efektīvi. No otrās puses, no efektīvas konfliktu pārvaldības būs atkarīgs tas, cik veiksmīgi būs piekrastes zonas attīstības projekti, orientēti uz vairākiem lietošanas veidiem, kur ir jāsaskaņo zvejniecības, tūrisma un vides aizsardzības mērķi.

7. JAUTĀJUMS

Kurš no sekojošiem apgalvojumiem ir pareizs?
 
Konsultācijas ar sabiedrību nespēlē nopietnu lomu konfliktu pārvaldībā
Konfliktu pārvaldībai ir jābūt projekta sagatavošanas neatņemamam elementam
Konfliktu pārvaldība nav efektīva projekta izpildes laikā

Konflikti ne vienmēr ir negatīvi. Problēma drīzāk ir tajā, kā konflikti tiek pārvaldīti. Tāpēc konfliktu pārvaldīšanas mērķis ir nevis pasargāt no konflikta, bet koncentrēties uz iemaņām, kas var palīdzēt cilvēkiem izteikt viņu domstarpības un atrisināt viņu problēmas. Konflikti var būt reāli konflikti vai konflikti, kas veidojas no pārprašanas (piemēram citu neizprašana dažādas problēmas uztveres dēļ). Ir svarīgi zināt konflikta cēloni, lai varētu izmantot atbilstošo konflikta pārvaldības metodi.

Konfliktu pārvaldības metodes var attēlot skalā, kur pieaug konflikta atrisinātāja iesaistīšanās. Skala attīstās no ekstrēma, kur visa iniciatīva un autoritāte ir pašām pusēm, turpinās ar pieaugošo atbalstu un beidzas ar trešo pušu iesaistīšanos, kas sniedz palīdzību. Diagramma 2-4 attēlo šo skalu.

 

 



A
C
B
Vienprātības veidošana Atbalsts attiecību veidošanā Procedūru atbalsts Saturiskais atbalsts Nesaistošs atbalsts konsultāciju veidā Saistošs atbalsts

Diagramma 2-4 Dažādu konfliktu pārvaldības metožu skalas attēlojums

Trešās puses iesaistīšana pieaug no punkta A līdz punktam B. Apmēram punktā C atrisināšanas kompetence pāriet trešajām pusēm. Tas ir ļoti būtiski, jo uz labo un kreiso pusi no punkta C tiek nodibinātas atšķirīgas attiecības un komunikācijas struktūras. Uz labo pusi no punkta C komunikācija ir pamatā starp pusēm un trešās puses lēmumu pieņēmēju. Katra puse pasniedz savu argumentu pēc iespējas labākā gaismā un pēc iespējas sliktāk pasniedz citas puses. Informācija tiek paturēta cik vien iespējams un radošie risinājumi, kas ir par labu abām pusēm, nav ļoti iespējami.

Uz kreiso punktu no punkta C, pusēm tiek sniegts atbalsts komunicējot vienai ar otru, kopīgi nosakot problēmu, veidojot alternatīvas, un vienohoties.

8. JAUTĀJUMS

Kuras pieejas ir visatbilstošākās IPZP konfliktiem?

AtpakaļTālāk