ĢIS ir ātri attīstījušas pēdējos 30 gados un kļuva par vienu no svarīgākiem instrumentiem piekrastes pārvaldītāja rīcībā. ĢIS attīstību sekmēja svarīgas inovācijas dažādās jomās, ieskaitot datorzinības, datubāžu sistēmas, grafiskās informācijas apstrādi un attālināto datu ievākšanu.

Sākumā ĢIS attīstīja, lai atrisinātu specifiskās problēmas, piemēram Kanādas Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēma tika izstrādāta, lai atrisinātu liela mēroga zemes lietošanas plānošanas problēmas. Šīs sistēmas bija unikālas, dārgas, sarežģītas lietošanā un ļāva tikai ierobežotu datu pārvietošanu. Tā kā ĢIS tirgus paplašinājās 1980. un 1990. gados, biznesa kompānijas attīstīja sērijveida sistēmas, kuras ir lētākas, ērtākas lietošanā, un atļauj datu ievadīšanu no vairākiem avotiem (piemēram apskatieties www.mapinfo.com, www.esri.com, www.idrisi.clarku.edu) ĢIS vēstures kopsavilkumu var atrast mājas lapā ĢIS Vēsture.

Paralēli ĢIS attīstībai attīstījās arī attālinātās datu ievākšanas tehnoloģija, proti gaisa fotografēšana un satelītu grafika. Attālināti iegūti dati tagad ir pieejami salīdzinoši lēti un ērti ar Interneta palīdzību un kalpo par galveno datu avotu ĢIS (piemēram, www.coastbase.org, www.terraserver.com).

ĢIS izmantošanas sākums IPP

Bartlett & Wright (1999) norāda, ka piekrastes un jūras ĢIS sastopas ar “izaicinājumu atspoguļot augsti dināmisku, vairāku dimensiju vidi ar neskaidrām robežām” (309. lpp.). Neskatoties uz šo izaicinājumu, ĢIS izmantošana piekrastes zonās pieaugs, dažādu iemeslu dēļ:

Iespējams, vēl svarīgāka ĢIS izmantošanai IPP bija kombinētās jūras/piekrastes pārvaldības pielietošanas paplašināšanās, kur vajadzība pēc augstas kvalitātes informācijas bija izteiktāka. Tas ir demonstrējams Grieķijas Epirus reģionā uz Ionijas jūras, sekojiet saitei, lai redzētu pilnu piemēru.

Tagad lielākie ierobežojumi ĢIS izmantošanai ir:

......un nevis datoru jaudas