Ilgstspējīgs tūrisms

 

 

Ilgtspējīga tūrisma indikatori

Lai uzraudzību ilgtspējīgas attīstības procesu un uzlabotu plānošanu, ir nepieciešami indikatori, kas palīdzētu novērtēt un koordinēt ilgtspējīgu attīstību visos tās trijos aspektos – ekonomiskajā, sociālajā un ekoloģiskajā. Pasaules tūrisma organizācija (PTO) piedāvā izmantot īpaši izvēlētus kritērijus, lai novērtētu tūrisma ilgtspējību. Indikatori ir izstrādāti, balstoties uz lēmumu pieņēmēju vajadzībām un interesēm, un tie ir pielietojami gandrīz visās valstīs un reģionos.

Indikatoriem jāatspoguļo tūrisma galamērķos reāli paveiktais, piemēram:

"Videi draudzīgu tūristu īpatsvars" nevis „transporta iespējas no lidostas vai dzelzceļa stacijas”, kuras tūristi iespējams nemaz neizmanto.

Indikatoriem, kas raksturo dažādas tūristu apmeklētas vietas, ir jābūt savstarpēji salīdzināmos lielumos. Piemēram, ziemeļos vai kalnos tiek patērēts daudz vairāk enerģijas, lai apsildītu naktsmītnes un citus tūrisma objektus, nekā enerģijas daudzums, kas nepieciešams saulainās pludmalēs. Tā kā patērētās enerģijas daudzums ir atkarīgs no apstākļiem konkrētajā vietā, nav jēgas salīdzināt absolūtos enerģijas patēriņa rādītājus. Tā vietā var izmantot indikatorus, kas parāda, cik no visas patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem resursiem.

VISIT projekta ietvaros izstrādātā indikatoru kopuma melnraksta variants ir pārbaudīts desmit tūrisma vietās visā Eiropā. Pārbaužu rezultātā izkristalizējies galveno svarīgāko indikatoru kopums. Šos indikatorus iesaka lietot kā „prioritāros indikatorus”, jo tiem nepieciešamos datus var iegūt salīdzinoši vienkārši.


 

Ilgtspējīga tūrisma indikatori Balatona ezeram Ungārijā

Pētījumu, kas tika uzsākts 1999.gadā, sponsorēja Pasaules tūrisma organizācija. Pētījums galvenokārt koncentrējās uz Keszthelī apvidu ezera austrumu daļā.
Pieci indikatoru pielietojamības kritēriji:

  • Atbilstība un nozīmība
  • Datu pieejamība
  • Saprotamība un uzticamība
  • Salīdzināšanas iespējas
  • Paredzēšanas iespēja

Izvēlētie indikatori:

Ūdens kvalitāte: Fekāliju koliforma baktēriju daudzums pludmalē; hlorofila-A aļģu daudzums; sūdzību, ko tūristi izteikuši par ūdens kvalitāti, skaits
Vides izglītība: Reģiona skolās piedāvāto vides mācību priekšmetu skaits, un skolēnu vai studentu skaits, kas izvēlās tos mācīties
Dabas saglabāšana: Reto/apdraudēto sugu skaits
Pludmaļu pārapmeklētība un cilvēku blīvums: Cilvēku skaits uz vienu kvadrātmetru visvairāk apmeklētajā laika periodā
Sociālā ietekme: Tūristu skaita attiecība pret vietējo iedzīvotāju skaitu visvairāk apmeklētajā laika periodā
Reģiona tēls: Vietējo iedzīvotāju apmierinātības līmenis
Tūrisma gadalaiks: Tūristu skaits visvairāk apmeklētajā mēnesī
Izklaides iespēju dažādība: Visu gadu atvērto tūrisma pakalpojumu iestāžu procentuālais daudzums
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: Mājsaimniecību, kas izmanto oficiālos atkritumu savākšanas pakalpojumus, procentuālais daudzums (iegādātie kuponi)
Patērētāju apmierinātības līmenis: Balstīts uz aizbraucošo tūristu aptauju
Ūdens un krūmāju tīrība: Tualešu skaits uz vienu tūristu visvairāk apmeklētajā laikā
Restorānu tīrība: Tūristu, kas ziņojuši par saindēšanos ar salmonellu, ēdot vietējos restorānos, skaits
Noziedzība: Vietējo iedzīvotāju/iebraucēju ziņojumu par noziegumiem skaits
Cenas: Mēneša vidējā istabas cena
Pludmaļu pieejamība: Izmantojamo un publiski pieejamo pludmaļu procentuālais daudzums
Bioloģisko resursu aizsardzība: Vietas aizsargātības kategorija, izmantojot IUCN indeksu; reto/apdraudēto sugu skaits; organizēta reģiona plāna esamība
Naktsmītņu melnais tirgus: Balstīts uz apmeklētāju aptauju
Dabas aizsardzības finansējums: Aizsardzībai nodoto līdzekļu procentuālā daļa no galveno tūrisma objektu ienākumiem
Vispārējā attieksme pret tūrisma objektu: Balstīts uz apmeklētāju aptauju

 

Lai atvieglotu indikatoru interpretāciju, tika noteikti trīs kompleksie indikatori:

  • CVides ietilpības jeb kapacitātes indekss, kas balstīts uz: pieejamo pludmaļu platību (30%), autostāvvietu un ceļu ietilpību (20%); vietējās sabiedrības attieksmes indikatora izmaiņām (30%);
  • Vietas slodzes indekss domāts tūrisma „karstajiem punktiem”, un tā aprēķins balstīts uz: tūristu skaitu (30%), tūristu skaitu uz kvadrātmetru (30%), vietējo iedzīvotāju reakciju (20%), radītā kaitējuma novēršanas pasākumiem (20%);
  • Tūrisma galamērķa pievilcības indekss, kas balstīts uz: ūdens kvalitāti (30%), ūdens pieejamību (20%), izklaides objektu dažādību (30%), apmeklētāju atbildēm (20%).

Vairāk.

AtpakaļTālāk