Ilgstspējīgs tūrisms

 

 

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums

Antropogēnām jeb cilvēku veiktām darbībām vienmēr ir potenciāls atstāt zināma veida ietekmi uz piekrastes vidi, un tūrisms nav izņēmums. Ietekmes novērtējums ir kādas darbības pārbaudes un novērtēšanas process (piemēram, tūrismam nepieciešamā labiekārtojuma celtniecības: viesnīcas, kotedžas, publiskās pludmales, autoceļi utt. ietekme uz piekrastes vidi vai dabas resursiem, kultūru, ekonomiku utt.) Nezinot un neizprotot negatīvo ietekmi uz vidi, nav iespējams plānot un veikt efektīvas un saprātīgas darbības, ar mērķi aizsargāt piekrastes vidi un cilvēku dzīvi.
Šobrīd praksē piemērotais instruments konkrētu projektu ietekmes novērtēšanai ir ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Novērtējums, kas tiek veikts, paplašinot IVN pamatprincipus, ir stratēģiskais vides novērtējums (SVN).
Pastāv arī citi instrumenti, kas tiek izmantoti, lai novērtētu ietekmi uz piekrastes vidi un cilvēku dzīvi, piemēram, riska novērtējums u.c.



 

 

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN):

Ietekmes uz vidi novērtējums ir koordinēts un sistemātisks process, ko izmanto, lai novērtētu attīstības projektu iespējamās vides sekas. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu 85/337/EEC (grozījumi 1997.gadā) IVN ir likumiska procedūra, kuru Eiropas Savienībā piemēro, lai novērtētu sabiedrisku un privātu projektu ietekmi uz vidi. Parasti IVN tiek piemērots projektiem, kam visticamāk būs nozīmīga ietekme uz vidi. Pirms IVN veikšanas, ir nepieciešams mērķa pētījums, lai uzzinātu, uz ko galvenokārt ir jākoncentrējas novērtēšanas procesā. Mērķa pētījumu var veikt dabā vai arī teorētiski, atkarībā no projekta veida un lieluma.
Vārdnīca.

IVN galvenie novērtējot piekrastes tūrisma ilgtspējību (UNDP 2003):

  • Likt lēmuma pieņēmējiem apzināties piedāvātā projekta nopietno ietekmi uz vidi;
  • Ieskicēt alternatīvus projektus, kuriem ir savādāka ietekme uz vidi;
  • Noteikt veidus kā izvairīties no kaitējuma nodarīšanas videi vai savādāk negatīvi ietekmēt piekrastes reģionus, un kā mazināt nodarītā kaitējuma sekas;
  • Lai nepieļautu piekrastes degradāciju, pieprasīt reālu alternatīvu projektu īstenošanu, vai veikt darbības, kas mazina degradāciju;
  • Atklāt sabiedrībai iemeslus, kāpēc tiek apstiprināts projekts, kam ir liela negatīva ietekme uz vidi;
  • Sekmēt darbību koordināciju starp dažādām ieinteresētajām pusēm;
  • Veicināt sabiedrības iesaistīšanos piekrastes zonu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanā.

Stratēģiskais vides novērtējums (SVN):

Stratēģiskais vides novērtējums ir augstāka līmeņa procedūra, kurā tiek paplašināti IVN pamatprincipi. Šī procedūra parasti tiek pielietota politiku, plānu, programmu un projektu grupu novērtēšanai. SVN mērķis ir novērst nepiemērotu plānu, programmu un projektu sagatavošanu un īstenošanu. SVN ietvaros notiek alternatīvu projektu novērtējums un iespējamo papildinošo jeb kumulatīvo ietekmju noteikšana. Pastāv divu veidu SVN: sektorālais SVN (izmanto, kad vienā sektorā tiek īstenoti vairāki jauni projekti) un reģionālais SVN (izmanto, kad reģionā tiek plānota plaša ekonomiskā attīstība).
Definīcijas avots: Eiropas Komisija. 1999. Vides aspektu integrēšana attīstībā un ekonomiskajā sadarbībā. Melnraksta versija 1.0. (Integrating environment concerns into development and economic cooperation. Draft version 1.0.) Brisele Vārdnīca) (balstīts uz UNDP 2003 un Participatory_SEA.pdf)


Ilgtspējīga piekrastes tūrisma SVN procesā būtu jāapskata sekojošie faktori: piekrastes zonā pastāvošās problēmas (vides un veselības), stratēģijas mērķi, to sasaiste ar ilgtspējību, stratēģijas galvenās alternatīvas, ierosināto darbību ietekme uz veselību un vidi, stratēģijai piemērota potenciālo ietekmju monitoringa sistēma.

 

AtpakaļTālāk