Ilgstspējīgs tūrisms

 

 

Ekoloģiskie nodokļi un nodevas

Ekoloģiskie nodokļi un nodevas

Tūristi tiek aplikti ar tūrisma ekoloģiskiem nodokļiem un nodevām, lai iegūto naudu izlietotu vides mērķiem. Nodokļiem var būt mērķis mudināt tūristus mazāk piesārņot, bet tas nav obligāti. Visa iegūtā nauda ir jāizmanto vides mērķiem (vairāk informācijas ).

 

 

Piemērs: Tūrisma ekoloģiskais nodoklis Baleāru salās

Spānijas Baleāru salās katru gadu ierodas gandrīz 12 miljoni tūristu, salīdzinoši – vietējie iedzīvotāji ir tikai 760 tūkstoši. Tūrisms dod nozīmīgu ieguldījumu vietējā saimniecībā, bet vienlaikus rada sociālas un vides izmaksas. Vietējā pašvaldība vēlējās radīt ilgtspējīgāku tūrismu un plānoja to finansēt no nodokļu ieņēmumiem – ar papildu nodokļiem tiktu aplikta nakšņošana viesnīcā. Kopš 2002.gada maija tūristiem ir jāmaksā ekoloģiskais nodoklis 1 eira par katru viesnīcā pavadīto nakti. Šāds nodoklis gadā radītu 24 miljonu eiru ienākumu, kas tiktu izmantots videi draudzīgiem projektiem. Viesnīcu industrijai bija jāsadarbojas ar pārvaldes iestādēm, lai īstenotu nodokļa ieviešanu, ko ļoti atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Arī tūristi atbalstīja nodokļa mērķi, kad tas viņiem tika izskaidrots. Tomēr viesnīcu sektora spiediens apgrūtināja nodokļa ieviešanu, ko rezultātā neizdevās īstenot.
Avots: Govern de les illes Balears


Cove at Portals Vells – Maljorkas sala
Džons Deivisons(Foto no Loney Planet
)

 

Galvenie iemesli ekoloģisko nodokļu un nodevu piemērošanai:

  • Tie ir īpaši efektīvi, lai vides pakalpojumu izmaksas un videi radīto kaitējumu (un tā seku novēršanu) izmaksas iekļautu to produktu un pakalpojumu cenā, kas ir izraisījuši minēto kaitējumu vai izmaksas.
  • Tie var motivēt tūristus un tūru organizatorus mainīt savu uzvedību, ekoloģiski efektīvāk izmantot resursus, stimulēt jauninājumu ieviešanu un pastiprināt noteikumu ievērošanu.
  • Tie var palielināt ienākumus, kas tiek izmantoti vides izdevumu segšanai. Nauda, kas tiek iegūta no tūrisma ekoloģiskajiem nodokļiem un nodevām, tiek izmantota tikai vides kvalitātes uzlabošanai.

Nodokļu un nodevu ienākumi var tikt izlietoti sekojošiem mērķiem:

    • Pludmaļu un citu piekrastes zonu uzkopšana;
    • Jūras un piekrastes ūdens attīrīšana;
    • Jūras, pludmaļu un ūdens kvalitātes kontrole;
    • Sadzīves atkritumu savākšana un pārstrāde;
    • Dabas resursu un dzeramā ūdens saglabāšana;
    • Jūras un piekrastes ūdeņu aizsardzība, utt.

       

Piemērs
Niršanas nodoklis (2.30 eiras par reizi) dabas rezervātā Medes salās (Katalonija, Spānija) 1996.gadā radījis 130 tūkstošu eiru ienākumu, tas ir 68% no rezervāta kopējā budžeta.
Avots: EEA, 2003.

Piemērs
Činkue Terra (Cinque Terra) teritorija, kas atrodas Itālijas ziemeļaustrumu piekrastē, ir īstenojusi projektu ilgtspējīgam tūrismam, kura mērķis bija aizsargāt kultūras mantojumu un vidi. Činkue Terra ir slavena ar pieciem ciematiem – Monterosso, Veranca, Korniglija, Manarola un Riomadžore, kuriem var piekļūt tikai ar vilcienu vai ejot pa taku. Lielais tūristu skaits atstāj nozīmīgu negatīvu ietekmi uz reģiona ilgtspējību. 1999.gadā reģions tika atzīts par nacionālo parku, bet jau kopš 1997.gada tas ir UNESCO aizsargātā teritorija. Ilgtspējīga tūrisma projekta ietvaros ir izveidota vides kvalitātes zīme naktsmītnēm, Činkue Terra karte, kā arī tūristiem sniegta informācija par dabas aizsardzību un saglabāšanu. Činkue Terra karte tiek izmantota, lai ierobežotu tūristu skaitu. Kartes īpašniekam ir tiesības staigāt pa visām takām, dabas novērošanas centriem, ieiet botāniskajos dārzos, pikniku vietās un putnu novērošanas apvidos. Tūristi var iegādāties vienas, triju vai septiņu dienu kartes, ar kurām var arī neierobežoti bieži braukāt starp ciematiem ar autobusu vai vilcienu. Iegūtā nauda tiek izmantota, lai aizsargātu takas, piekrasti un nacionālo parku. (Consorzio Turistico Cinque Terre)

AtpakaļTālāk