Sertificēšana
Sertificēšanas sistēmas novērtē uzņēmumu vispārējo darbību un to ietekmi uz dažādiem vides aspektiem. Pretēji ekoloģiskajai marķēšanai, šīs shēmas nevērtē uzņēmuma ražoto produktu ietekmi uz vidi. Sertificēto uzņēmumu darbības praksei ir jāatbilst sertificētāju noteiktajiem vides principiem un vadlīnijām. Tā kā sertificēšana ir brīvprātīga, arī prasības bieži tiek pielāgotas konkrētajai situācijai un tās var tikt dažādi interpretētas. Kopumā sertificēšana uzņēmumam prasa mazāk izmaiņu vai uzlabojumu veikšanu nekā ekoloģiskā marķēšana. (avots: Politikas studiju institūts (the Institute for Policy Studies, Vārdnīca).

Seši visām sertifikācijas programmām kopīgie komponenti:

1. Brīvprātīga iesaistīšanās
Šobrīd visas tūrisma un ceļojumu sertificēšanas programmas ir pilnīgi brīvprātīgas. Uzņēmumi var izlemt, vai pieteikties uz kādu sertifikātu, un uzņēmumiem pašiem parasti ir jāapmaksā audits un citi pakalpojumi. Iespējams, ka nākotnē valsts institūcijas vairāk centīsies uzņēmumus motivēt iegūt sertifikātus. Iespējamie pārliecināšanas līdzekļi var būt gan mārketings un izplatīšana, gan arī pasūtījuma līgumu neslēgšana ar nesertificētiem uzņēmumiem, it īpaši vietās, kur apkārtējā vide ir īpaši jūtīga.

2. Logo
Visas sertificēšanas programmas piešķir īpaša logo, zīmoga vai zīmola lietošanas tiesības tiem uzņēmumiem, kas ieguvuši sertifikātu. Šīs atšķirības zīmes palīdz tirgū atšķirt sertificēto uzņēmumu produkciju, tāpēc uzņēmums var kļūt labāk zināms patērētājiem. Lielākajā daļā gadījumu logo lietošana ir atļauta tikai pēc sertifikācijas. Vairākas programmas piedāvā dažādu logo lietošanu atšķirībā no tā, cik daudz uzņēmums ir sasniedzis darbības uzlabošanā, piemēram, vienu līdz piecām saulītēm, globusiem vai lapām.

Piemērs
ECOTEL® novērtē „ekskluzīvu” viesnīcu, viesu namu un kūrortu darbības ietekmes uz vidi aspektus. Tam ir viena no sarežģītākajām sertificēšanas sistēmām.

Katrai nozarei tiek piedāvāts atšķirīgs logo:

  • 1) Cieto atkritumu apsaimniekošana
  • 2) Enerģijas efektivitāte
  • 3) Ūdens saglabāšana
  • 4) Darbinieku vides izglītošana un sabiedrības iesaistīšana
  • 5) Uzticība videi

Katram logo ir trīs līmeņu punktu sistēma, kas sertificētajiem uzņēmumiem dod iespēju norādīt uz savu progresu katrā no minētajām jomām.

 

Katra programma vismaz teorētiski apgalvo, ka logo tiks atņemti, ja uzņēmums nepildīs sertificēšanas sistēmā noteiktās prasības un neizdarīs uzlabojumus gadījumos, kad prasības ir padarītas stingrākas. Simtiem uzņēmumu, kas sākotnēji pieteicās uz Zaļā globusa (Green Globe) sertifikātu, iespējams joprojām lieto logo, lai gan tās nav izgājušas atkārtotas pārbaudes un iespējams to darbības kvalitāte neatbilst Zaļā globusa 21 (Green Globe 21) kritērijiem.

3. Kritēriji, kas sakrīt ar oficiālo regulējumu vai arī prasa vairāk
Visu sertifikācijas programmu minimālās prasības to dalībniekiem ir vērot visus vietējo, nacionālo un starptautisko tiesību aktu noteikumus. Daudzas sertifikācijas programmas tomēr iet tālāk un nosaka stingrākus kritērijus.

4. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana
Visi tūrisma uzņēmumi, kas iegūst sertifikāciju, sola īstenot ilgtspējīgu attīstību, tomēr ievērojami atšķiras tie pasākumi, ko uzņēmumi uzskata par nepieciešamiem, lai attīstība būtu ilgtspējīga. Tūrisma sertifikācijā iesaistītie uzņēmumi bieži rūpējas tikai par darbībām uzņēmuma iekšienē, tai skaitā ūdens un gaisa kvalitāti, atkritumu un enerģijas lietošanu. Ilgtspējīgiem uzņēmumiem būtu jādarbojas plašāk un jāapzinās sava ietekme uz dabas saglabāšanu un apkārtējo sabiedrību.

5. Novērtēšana un audits
Visas sertifikācijas programmas piešķir logo, balstoties uz zināma veida novērtēšanu. Novērtēšanu jeb auditu var veikt pirmā, otrā vai trešā puse – pats uzņēmums, tirdzniecības un rūpniecības asociācija vai arī neatkarīgs uzņēmums, nevalstiskā organizācija vai pat valsts institūcija.
Pasaulē ir aptuveni 200 aģentūru, kas nodarbojās ar sertificēšanu, un lielākā daļa no tām ir peļņas organizācijas. Dažas ir akreditētas – tās ir atzinusi nacionāla akreditācijas institūcija, citas, turpretī, nav atzītas.

6. Dalība un dalības maksa
Lielākajā daļā sertificēšanas programmu uzņēmumi, kas saņēmuši sertifikātus, kļūst par biedriem, un tiem ir jāmaksā noteikta dalības maksa. Šī nauda tik izmantota, lai uzturētu programmu, apmaksātu reklāmu un logo izplatīšanu un popularizētu sertificētos uzņēmumus. Sertificēšanas programmas un audita uzņēmumi arī iekasē naudu par izdarīto novērtējumu un audita pakalpojumiem. Šī samaksa parasti ir atkarīga no uzņēmuma lieluma un ienākumiem. Samaksas lielums var būt ļoti atšķirīgs, un parasti ir augstāks uzņēmumiem, kas izmanto ISO 14001 vai cita veida vides vadības sistēmu. Lai ieviestu vides vadības sistēmu, ir nepieciešama vides vadības sistēmas ieviešanas apmācība un trešās puses veikts audits, kas kopā var izmaksāt daudzus tūkstošus latu. Izmaksas ir galvenais iemesls tam, kāpēc mazie un vidējie uzņēmumi neizvēlas saņemt sertifikātus. Dažas programmas, piemēram, Zilais karogs (Blue Flag), ir saņēmušas valsts atbalstu, kas tām dod tām iespēju auditēt bez maksas vai par nelielu samaksu. Tomēr šāds valsts atbalsts parasti nav ilglaicīgs, tāpēc finansēšana ir galvenais sertificēšanas programmu problēmjautājums, par kuru varētu izvērst tālāku diskusiju.

MVairāk informācija par sertifikāciju ir atrodama te: Ilgtspējīga tūrisma un ekotūrisma sertificēšanas programmas.