Iepazīstinot ar piekrastes tūrismu
|
Tūrisma būtība/jēdziens Tūrisma pieaugums ir viens no lielākajiem 20. gadsimta ekonomiskajiem un sociālajiem fenomeniem. Tūrisms ir "cilvēku kustība laikā un telpā ārpus savas apdzīvotās vietas atpūtas un biznesa nolūkā". Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) par tūristu sauc "ieceļotāju, kurš pavada vairāk kā 24 stundas valstī, kurā ieradies biznesa vai atpūtas nolūkā". Tādējādi tūrisma jēdziens sevī ietver visas tās attiecības un fenomenus, kas ir saistīti ar cilvēkiem, kuri ceļo neatkarīgi no šīs ceļošanas mērķa. Tam nav noteiktu robežu, un to var uzskatīt arī par industriju. Global Tourism Pēdējo 50 gadu laikā tūrisms ir ievērojami palielinājies un kļuvis par globālu industriju. Saskaņā ar PTO prognozēm, nākamajās desmitgadēs tālie ceļojumi visā pasaulē pieaugs straujāk (par 5,4% katru gadu) nekā ceļošana reģionu ietvaros (par 3,8%). PTO statistikas dati par 2002. gadu uzrādīja ieņēmumus no starptautiskajiem tūristiem 463 miljardu ASV dolāru apmērā un 693 miljonu tūristu ierašanos savā galamērķī visā pasaulē, kā arī prognozēja vairāk kā vienu miljardu tūristu ierašanos galamērķī 2010. gadā. Eiropas tūrisms veido 2/3 no visas pasaules tūrisma, un ir sagaidāms, ka 2025. gadā tas būs dubultojies. Vidusjūras reģions ir pasaules tūristu galamērķis Nr.1 un rada 1/3 no visiem tūrisma ieņēmumiem pasaulē. Pasaules Piekrastes konference (1993) atzina tūrismu par pasaules lielāko individuālo industriju un aprēķināja, ka tūrisms veido 5-6% no kopējā visu pasaules valstu nacionālā kopprodukta (NKP). Daudzās piekrastes valstīs tūrisms procentuāli sastāda daudz lielāku daļu no NKP.
|
||
|
Tūrisma industrijas prognozes WPTO Tūrisma 2020 Vīzija paredz, ka apmēram 2020. gadā starptautiskie apmeklējumi pārsniegs 1,56 miljardus. No šiem vispasaules apmeklējumiem 1,2 miljardi būs ceļojumi reģionu ietvaros, savukārt 0,4 miljardi tālie ceļojumi. Kopējie tūristu reģionu apmeklējumi uzrāda, ka ap 2020. gadu trīs populārākie tūristu galamērķa reģioni būs Eiropa (717 miljoni tūristu), Austrumāzija un Klusā okeāna reģions (397 miljoni) un Amerikas (282 miljoni). |
||
 Avots: Pasaules Tūrisma Organizācija |
||
|
|
Fakti un skaitļi Tūrisms ir viens no spēcīgākajiem ekonomikas sektoriem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ar tūrisma aktivitātēm visās dalībvalstīs nodarbojas apmēram 2 miljoni uzņēmumu (pārsvarā mazie un vidējie). Pašreiz tie (tiešā vai netiešā veidā) rada līdz pat 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nodrošina 6% nodarbinātības (tiešā veidā) un 30% no ārējās tirdzniecības. Ir paredzams, ka visi šie skaitļi pieaugs, palielinoties tūrisma pieprasījumam. Tūrisma izmaiņu analīze ES pēdējo 20 gadu laikā rāda, ka gultasvietu un naktsmītņu skaits ir palielinājies par gandrīz 64%, kamēr iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai par 6,2% (ES 2002. gadā).
1999. gadā tūrisms Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs (ES dalībvalstis, Norvēģija un Islande) ir radījis 1,040 miljardus ASV dolāru no IKP (tiešā un netiešā veidā). Kopējā tūrisma daļa veido, sākot no 9,04% Nīderlandē līdz pat 24,39% Islandē. Tas ir arī spēcīgs darba vietu radītājs 18,5 miljoni darba vietu (tiešā un netiešā nodarbinātība); tūrisma daļa kopējā nodarbinātībā veido, sākot no 6,92% Vācijā līdz 20,87% Islandē (Pasaules Tūrisma un ceļošanas padome, 2001). Tūrisma nozīmības rādītājs nacionālajām ekonomikām ir arī procenti no tekošo kontu bilances, kas tiek segti no tūrisma ieņēmumiem. 1992. gadā šis rādītājs vairākām Vidusjūras valstīm bija sekojošs: Spānijai - 71%, Grieķijai 28%, Maltai 102% un Kiprai 74%. Neskatoties uz augstākminēto, Eiropas valstīs tūrisma attīstībā pastāv būtiskas reģionālas atšķirības, kas norāda uz nevienlīdzīgu ekonomisko ieguvumu sadalījumu. Maljorka ir viena no vislabāk pazīstamākajām kūrortpilsētām, kurā vietējo iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tūrisma attīstību, kas IKP ienes 70% (EEZ 2001). |
|
|
Kipra
Piekrastes tūrisms Piekrastes tūrisms balstās unikālā resursu kombinācijā uz zemes un jūras vides robežas: saule, ūdens, pludmales, izcili dabas skati, bagāta bioloģiskā daudzveidība (putni, vaļi, koraļļi u.c.), jūras veltes un laba transporta infrastruktūra. Balstoties uz šiem resursiem, daudzos piekrastes galamērķos ir attīstīti dažādi peļņu nesoši pakalpojumi, kā labi sakoptas pludmales, niršanas iespējas, laivu braucieni, putnu novērošanas tūres, restorāni vai ārstnieciskie pakalpojumi. 20. gadsimta vidū piekrastes tūrisms Eiropā pārvērtās par masu tūrismu un kļuva pieejams gandrīz katram. Šodien 63% no atvaļinājumos dodošamies eiropiešiem priekšroku dod piekrastei (ES, 1998). Piekrastes tūrisma sektors Eiropā kļūst arvien konkurētspējīgāks, tūristiem pieprasot augstāku kvalitāti par zemāko iespējamo cenu. Mūsdienu tūristi vēlas vairāk par sauli, jūru un smiltīm, kā tas bija pirms divām desmitgadēm. Viņi pieprasa plašu citu atpūtas aktivitāšu un pieredžu spektru - sportu, ēdienus, kultūru un dabu. Tajā pašā laikā tradicionālo tūrisma galamērķu vietējie iedzīvotāji arvien vairāk vēlas saglabāt savu identitāti, vidi un dabas, vēsturisko un kultūras mantojumu no negatīvas ietekmes. |
||
| Fakti un skaitļi Vai Jūs zinājāt, ka piekraste ir visiecienītākais tūristu galamērķa veids? Lielākā daļa eiropiešu, dodoties atvaļinājumā, izvēlas jūru (63%). Pārējie iecienītākie galamērķu veidi ir kalni (25%), pilsētas (25%) un lauki (23%). No vienas puses, astoņi no desmit grieķiem izvēlas jūru (visticamāk, ka jūru savā zemē). No otras puses, tikai trīs no desmit somiem izdara to pašu izvēli. |
Fakti un skaitļi Vidusjūras reģions ir pasaules vadošais tūristu galamērķis. Ir paredzams, ka mazāk kā 20 gadu laikā tūristu skaits, kas apmeklēs šo reģionu, pieaugs no 220 miljoniem līdz 350 miljoniem (2020. gadā). 84% no šiem tūristiem nāk no Eiropas, galvenokārt no ziemeļu un rietumu valstīm. Vācija ir lielākais tirgus, kam seko Lielbritānija, Francija un Nīderlande. Gandrīz 80% no Vidusjūras reģiona tūristiem izvēlas Spāniju, Franciju, Itāliju vai Grieķiju (PTO, 2003). Viena trešdaļa pasaules tūrisma ienākumu tiek saņemti no Vidusjūras reģiona. Pēdējo trīs gadu laikā 2/3 no šiem ienākumiem atgriezās mazāk kā 10 Ziemeļeiropas tūroperatoru rokās (PTO, 2003). Pašreiz masu tūrisms ir viens no galvenajiem ekoloģisko zaudējumu cēloņiem šajā reģionā. Atsevišķas vietas, kuras reiz bija neskartas, vairs nav iespējams glābt. |
|
|
|
||
|
Fakti un skaitļi Vidusjūras reģions viens no pasaulē visvairāk apdraudētajiem ekoreģioniem Pasaules dabas fonds ir identificējis 200 reģionus pasaulē (tos sauc par ekoreģioniem), kuri ir nozīmīgi biodiversitātes saglabāšanā. Viens no šiem globāli svarīgajiem un visvairāk apdraudētajiem reģioniem ir Vidusjūras reģions. 10 galvenās jūras teritorijas, kurās ir steidzami nepieciešamas jaunas rezerves un pārmaiņas piekrastes pārvaldības praksē, ir sekojošas:
- Marokas Vidusjūras piekraste un Alboras jūra, Tunisijas koraļļu piekraste (Spānija, Maroka, Tunisija) |
|
|
|
|
||
