Ilgtspējīgs tūrisms sevī ietver sociālu atbildību, spēcīgu piesaisti dabai un vietējo iedzīvotāju integrāciju jebkurā tūrisma operācijā vai attīstībā. Pasaules Tūrisma organizācija (PTO), Tūrisma padome (WTTC) un Zemes padome ilgtspējīgu tūrismu ir definējušas kā:

Ilgtspējīga tūrisma attīstība apmierina pašreizējās tūristu un tūristu galamērķu reģionu vajadzības, tajā pašā laikā tos aizsargājot un vairojot to nākotnes iespējas. Ir paredzēts, ka tas īsteno visu resursu pārvaldību tādā veidā, ka ekonomiskās, sociālās un estētiskās vajadzības var tikt apmierinātas, saglabājot kultūras integritāti, pamata ekoloģiskos procesus, bioloģisko daudzveidību un dzīves atbalsta sistēmas. Ilgtspējīga tūrisma produkti ir tādi produkti, kuri tiek ražoti saskaņā ar vietējo vidi, sabiedrību un kultūru tādā veidā, ka pēdējie kļūst par ieguvējiem nevis zaudētājiem no tūrisma attīstības.

Atbildīgais tūrisms, maigais tūrisms, minimālas ietekmes tūrisms un alternatīvais tūrisms ir jēdzieni ar līdzīgu nozīmi kā ilgtspējīgs tūrisms. Šī moduļa ietvaros tie ir iekļauti ilgtspējīga tūrisma jēdzienā.

Atsevišķi faktori var tikt uzskatīti par „dzinējiem”, kas virza tūrisma industrija pretī ilgtspējīgas attīstības pieejai.

Tie ir:

Piemērs
Kalvijas pašvaldība Maljorkā, Spānijā 20. gadsimta 70. un 80. gados cieta no pārattīstības un vides degradācijas masīvu tūrisma investīciju dēļ. Lai atjaunotu vietējo sabiedrību, bija jāveic radikālas pārmaiņas. Vietējās Agenda 21 process Kalvijā noveda pie daudzu panīkušu viesnīcu slēgšanas, ainavu atjaunošanas, jaunu aizsargātu teritoriju izveidošanas un vides nodokļa ieviešanas, maksājot par viesnīcu numuriņiem. Vides attīstība tika saistīta ar sabiedrības apziņas celšanu un mārketinga kampaņām pilsētas tēla uzlabošanai, kas radīja jaunas nodarbinātības iespējas, kā arī cēla pilsētas popularitāti tās apmeklētāju acīs.