Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus tūrisma ilgtspējīga attīstība ir kļuvusi par ES institūciju prioritāti. Eiropas Komisija savā komunikācijā "Strādājot kopā Eiropas tūrisma nākotnei", ierosināja tālāk „sekmēt tūrisma aktivitāšu ilgtspējīgu attīstību Eiropā, definējot un ieviešot Agenda 21”. Šis jautājums saņēma spēcīgu atbalstu no Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas ekonomiskās un sociālās komitejas un Reģionu komitejas. Nesenā Eiropas Komisijas komunikācija "Eiropas tūrisma ilgtspējības pamatievirzes" piedāvā vairāk pasākumu ES ieguldījuma stiprināšanā Eiropas tūrisma ilgtspējībā. Turklāt ilgtspējīgs tūrisms īpaši var iegūt no Eiropas Komisijas komunikācijā izklāstītajām pieejām un instrumentiem vides jautājumu integrācijā ar ekonomisko politiku; Eiropas Kopienas Biodiversitātes stratēģijā ir ietverti ieteikumi ilgtspējīga tūrisma attīstībai aizsargātās teritorijās un ar mazu ietekmi uz Eiropas Natura 2000 vietām. Visbeidzot Baltā grāmata „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt” un ES politikas par ūdens un atkritumu pārvaldību, kas tieši ietekmē tūrisma sektoru, var palīdzēt sekmēt tūrisma ilgtspējību.

Politikas ilgtspējīgam piekrastes tūrismam

Ilgtspējīga tūrisma veicināšanai Eiropas Savienības līmenī ir sekmēta virkne pasākumu. Tie lielākoties attiecas uz plašāku vides un piekrastes zonu pārvaldības regulāciju, finansēšanas instrumentiem un vadību.
Eiropas Kopienas Integrētās piekrastes zonas pārvaldības (IPZP) stratēģija un ar to saistītās Rekomendācijas, kas izklāsta IPZP veicināšanas veidus, īpaši attiecas uz tūrisma aktivitātēm un tūrisma galamērķiem. Dalībvalstis ir lūgtas līdz 2006. gada pavasarim attīstīt nacionālās IPZP stratēģijas, kurās vajadzētu tikt ietvertām arī tūrisma aktivitātēm.

Piemērs Nr. 1
Ilgtspējīgs tūrisms: Viens mērķis vairākiem aktieriem (ES, 2002).

Ilgtspējīga attīstība ir kļuvusi par atzītu politikas attīstības jēdzienu. Tādas starptautiskas aģentūras un organizācijas kā Pasaules Tūrisma un ceļošanas padome (PTCP) un Starptautiskā Tūroperatoru federācija (STOF) ir mēģinājušās uzsvērt tūrisma – vides jautājumus. 1993. gadā Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) izdeva Ilgtspējīgas attīstības ceļvedi vietējiem plānotājiem. UNEP, sadarbībā ar Starptautisko viesnīcu vides iniciatīvu ir sastādījusi vadlīnijas viesnīcu bloku vides darbības uzlabošanai (Zaļais viesnīcnieks, Ir vērts būs zaļam, Vides pārvaldība viesnīcām). Biodiversitātes konvencija un Agenda 21 atbalsta ilgstpējīga tūrisma attīstības centienus.

Eiropas Komisija ir izdevusi Zaļo grāmatu par Savienības lomu tūrisma jomā. 1995. un 1996. gadā tā izveidoja ECONETT – tūrisma un vides tīklu. Arī Eiropas padome ir uzsākusi būtiskas ilgtspējīga tūrisma iniciatīvas. Saskaņā ar Līguma nosacījumiem, ES tūrisma sektora sadarbībai ar valdībām vai privātiem uzņēmumiem ir jāņem vērā katras plānotās rīcības ietekme uz vidi. Saistībā ar to arī privātie uzņēmēji ir uzsākuši dažādas iniciatīvas tūrisma ietekmes uz vidi samazināšanai.
Viesnīcas, aviolīnijas un citi uzņēmumi ir realizējuši dažādus pasākumus ilgtspējīga dabas resursu patēriņa un atkritumu ražošanas minimizēšanas veicināšanai.

Piemērs Nr. 2
Siklādes ES IPZP Demonstrācijas projekts.

Siklādes ES IPZP Viens no ES IPZP Demonstrācijas projekta ar nosaukumu „Programma integrētas piekrastes zonas pārvaldībai Siklādēs” mērķiem bija „Ilgstpējīga tūrisma attīstība”. Dažas identificētās (indikatīvas) rīcības prioritātes bija sekojošas:

Serifos sala Siklādē, Grieķija

Tālākai informācijai: Prof. Harry Coccossis (hkok@prd.uth.gr) un Dr. Alexandra Mexa (amex@env.aegean.gr)