|
Atrašanās vieta
Kuršu joma ir sēkla, noslēgta un gandrīz saldūdens tilpne, kas atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā. Tā ir lielākā joma Baltijas jūrā (platība 1,584 km2). Nemunas upes nodrošina lielāko ūdens ieplūdi Kuršu jomā, kas ieplūst Baltijas jūrā. Jūlijs un Augusts ir vissiltākie mēneši, un šajā laikā vidēja dienas temperatūra sasniedz +17 ºC.
No politiskā viedokļa, Kuršu joma sadalīta divās daļās: Ziemeļu daļa pieder Lietuvai un Dienvidu daļa pieder Kaļiņingradas apgabalam, kas ir Krievijas Federācijas teritorija.
No ģeogrāfiskā viedokļa, Kuršu joma un pieguļošā teritorija veido milzīgu dabisko teritoriju. Baltijas Dienvidrietumu piekrastes līdzenums sastāv no trim galvenajām daļām: Nemunas deltu, Kuršu mēli un Sambijas pussalu. Šī reģiona kopējā platība ir 4.000 km2.
Kuršu kāpa ir slavena ar 31 km garu piekrastes grēdu, kas sastāv no 40-60 metru augstām kustošām kāpām. 2000. gadā visa Kuršu kāpas tika iekļautas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā kā izcilas vērtības kultūrainava. Tā ir aizsargāta Kursiunerijas (Lietuva) un Kuršskaja kosa (Krievija) nacionālo parku ietvaros. Kuršu kāpu Smilšainās jūras pludmales kopā ar tradicionāliem kūrortiem, priežu mežiem un grezniem skatiem uz kustošām kāpām un Kuršu jomu veido visvērtīgāko tūrisma resursu veselam reģionam. Tāpēc Kuršu joma tiek virzīta kā starptautiskā mēroga tūrisma objekts.
Nemunas delta ar upju atteku, kanālu, polderu un mitraiņu tīklu tiek aizsargāta kā starptautiskās nozīmes mitraine Ramsaras konvencijas ietvaros un kā reģionālais parks. Nemunas delta ir svarīga putniem migrācijas un vairošanas laikā, īpaši zosīm, pīlēm, un bridējputniem. Garš sugu saraksts un koncentrācija atzīmē unikālu starptautisku Nemunas deltas svarīgumu ekotūrisma attīstībai.
|
Ilgtspējīga tūrisma vadība
Klaipēdas universitātes Rekreācijas un tūrisma fakultāte kopā ar EUCC Baltijas biroju ir vadošās iestādes, kas sekmē ilgtspējīga tūrismu attīstību Kuršu jomas teritorijā. Viss process sākās 1993. gadā, kad centieni atbalstīt Rusnes salas ilgtspējīgu attīstību guva EUCC (Piekrastes savienības) atbalstu un ilgtspējīga tūrisma sekmēšana kļuva par vienu no programmas prioritātēm.
Ilgtspējīga tūrismu Kuršu jomas teritorijā atbalsta galvenokārt ārējie palīdzības avoti PHARE un TACIS programmu ietvaros (PHARE Partnership, PHARE ACCESS, PHARE un TACIS mazo grantu programmas). Arī ir bijis svarīgs atbalsts no Nīderlandes vēstniecības (MATRA KNIP programma) un Baltijas-Amerikas partnerības programmas.
Konkrētie augšminētie projekti bija balstīti uz principu zemnieks zemniekam un virzīti uz ilgtspējīga tūrisma plāna attīstību Kuršu jomas reģionam, uz ilgtspējīga tūrisma demonstrāciju programmām Nemunas deltā un Kuršu mēlē (sk. attēlus). Rezultātā reģionā tika veikti daži projekti: Rusnes lauku tūrisma asociācija, Rusnes lauku tūrisma informācijas un konsultāciju centrs, Minges ūdens tūrisma centrs. Ilgtspējīga tūrisma attīstības sekmēšana tika nodrošināta caur dažādām vietējām aktivitātēm Kuršu kapā un ar Kursiunerija (Lietuva) un Kuršskaja kosa (Krievija) nacionālo parku administrācijas atbalstu.
|
Komentāri un teorija
Kuršu jomas Lietuvas un Krievijas daļās zvejniecība un lauksaimniecība saglabāja vadošo lomu vietējā ekonomikā 1990. gados un 2000. gadu sākumā. Šo sektoru ekonomiskie rezultāti un spēja nodrošināt ienākumus vietējiem iedzīvotājiem būtiski samazinājusies ar tirgus ekonomikas ienākšanu un izmaiņām ražošanas modeļos no centralizētās plānošanas uz modeli, kuru ietekmē resursu un gatavās produkcijas cenas.
Tūrisms ir jauna iespēja reģiona patiešām ilgtspējīgai un kārtīgai nākotne, ja tā attīstība būs balstīta uz Kuršu jomas reģiona stiprām pusēm (kā reģions ar izcilām dabas vērtībām).
Kuršu kāpas ir patiešām visatbilstošākā vieta tūrisma attīstībai reģionā, un nacionālā parka statuss pasarga to no liela mēroga celtniecības ārpus paredzētajām vietām. Ir ļoti svarīgs jautājums, vai paredzēt kāpas maza mēroga ekskluzīvajam tūrismam, ko var atļauties tikai ārzemnieki un pārticīgie vietējie, vai arī jābūt tūrisma objektiem vietējiem ar normāliem ienākumiem. Tagad izplatītāks šķiet pirmais variants.
No lauku, agro-, eko- un ūdens tūrisma perspektīvas, Nemunas delta ir daudz pievilcīgāka par Kuršu kāpām. Bet paliek zem jautājuma zīmes, vai paredzētās ilgtspējīga tūrisma attīstības iespējas tiks realizētas. Bagātu dabas resursu izmantošana ilgtspējīga tūrisma attīstībai Kuršu jomas reģionā un tā ekonomiskā un sociālā atdzīvināšana būs iespējama tikai tad, ja reģions balstīs savu attīstību uz ilgtspējības principiem.
Bez apdomātām pozitīvām darbībām daži notikumi var negatīvi ietekmēt tūrisma attīstību un sociālo labklājību reģionā. Īpaši traucējošā situācija var rasties, ja reģionam pietrūkst pienācīgas uzmanības un atbalsta no Krievijas un Lietuvas centrālām valdībām, jo birokrātija var apspiest vietējo uzņēmēju iniciatīvu.
Ir jāpieliek pūles, lai virzītu tūrisma attīstību Kuršu jomas reģionā uz ilgtspējīgu vietējo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu, kā ari maza mēroga atpūtas objektu veidošanos saskaņā ar vietējām īpatnībām un ainavu un ekosistēmu vides ietilpību. Vietējo zināšanu līmenis par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu var tikt paaugstināts ar speciālām mācību programmām, vietējiem izciluma centriem, dažādām mācību programmā iekļaujot atšķirīgu mērķa grupu sociālo integrāciju.
|
| Uzdevums lietotājam
Kādiem būtiskākiem ilgtspējības principiem jābūt ievērotiem, lai izmantotu bagātus dabas resursus ilgtspējīga tūrisma attīstībai Kuršu jomas reģionā?
|
|
|
Sīkāka informācija
Vairak informācijas par ilgtspējīga tūrisma attīstību Kuršu jomas reģionā var saņemt no sekojošiem avotiem:
Klaipēdas universitātes rekreācijas un tūrisma fakultāte, H. Manto 84, KLAIPEDA, LT-5808, Lietuva, e-pasts: rektur@gmf.ku.lt
Lietuvas tūrisma fonds, Ukmerges 20, VILNIUS, LT-2600, Lietuva.
Uz Internetu balstīta informācijas sistēma par Kuršu jomu
|
| Uzdevums lietotājam
Kādi ir galvenie priekšnoteikumi veiksmīgai ilgtspējīga tūrisma attīstības programmas ieviešanai Kuršu jomas reģionā?
|
|
