IPZP principi

Ievainojamās piekrastes zonas visā pasaulē pārdzīvo iedzīvotāju skaita pieaugumu, rūpniecības un tūrisma ekspansiju un lielu jūras resursu ekspluatāciju. Turklāt, dabas katastrofu risks pieaug klimata izmaiņu dēļ. Rezultātā interešu konflikti notiek arvien biežāk un dabas un vides resursu ilgtspējīga lietošana ir apdraudēta.

Lai palīdzētu atrisināt šos konfliktus, ir attīstījusies IPZP; Integrēta Piekrastes Zonas Pārvaldība (IPZP) ir nepārtraukts process ar kopējo mērķi īstenot praksē piekrastes zonu ilgtspējīgu attīstību un uzturēt to daudzveidību. Tā īsteno lēmumus par izmantošanas veidu kombināciju, kas vislabāk kalpo sabiedrības interesēm tagad un nākotnē. IPZP ir vēlama gan no vides viedokļa – tā samazina vai novērš vides postījumu, gan no ekonomiskā viedokļa – finansu labumi ilgtermiņā.

IPZP veicināšanai var identificēt divas galvenās jomas: 1) Formālā struktūra, kas savukārt ietver institucionālo struktūru, kas ir administratīva struktūra, kas nodrošina pārvaldības horizontālo un vertikālo integrāciju; juridisko struktūru kas ietver likumus, konvencijas, dekrētus un standartus, kas padara pārvaldību iespējamu; finansiālo struktūru, kas ir nauda izmaksu segšanai procesa laikā. 2) Informācijas Sniegšana – metodes, instrumenti un paņēmieni, kas nodrošina pārvaldītājus ar lēmumiem nepieciešamo informāciju.

IPZP sastāv no četrām fāzēm: Problēmas Noteikšana (Pētniecisks novērtējums), Plānošana (kas ietver Datu ievākšanu, Politikas attīstību un Lēmumu pieņemšanu), Īstenošana (kas ietver Plāna izpildi, funkcionēšanu, uzturēšanu un monitoringu) un Novērtēšana (novērtējums un apskats). Šīs stadijas veido ciklisko un atkārtoto ceļu, nevis lineāru procedūru.