IPZP principi

IPZP principi

IPZP process: Monitorings un Novērtēšana

Monitorings

Monitoringa programma sākās tad, kad sāk funkcionēt IPZP programma. Monitoringa procedūras pastāvīgi vāc informāciju, kas tiek novērtēta un ar atgriezenisko ieiet citās stadijās. Procedūras var parādīt, ka politika ir jāmaina. Monitoringa veids ir ļoti atkarīgs no IPZP programmas mērķiem, kuriem tāpēc ir jābūt skaidriem.

Laba piekrastes monitoringa sistēma sedz visu interesējošo sfēru ilgā laika posmā. Budžets parasti ir ierobežots, un ir labāk, kad ir daudz mazkvalitatīvu datu (kas nosedz visu piekrastes sistēmu), nekā maz kvalitatīvu datu (kas nosedz tikai dažas vietas).

Monitorings Kastelas Līcī

Valsts Programmas ietvaros sadarbībā ar CAMP Kastelas Līcis tika izstrādāts piesārņotāju reģistrs. Tāds reģistrs tika izveidots pirmo reizi šīs teritorijas vēsturē. Tika ievākti dati par visiem svarīgiem ūdens piesārņotājiem un cieto atkritumu ražotājiem. Tika piereģistrēti piesārņotāji, ieskaitot visas rūpnīcas, slimnīcas un citas sabiedriskās veselības iestādes, kā arī lielus pakalpojumu uzņēmumus, kuru notekūdeņi pa taisno ietek pētāmajā teritorijā. Cieto rūpniecisko atkritumu reģistrs ietvēra 51 uzņēmumu no plašākās Splitas teritorijas.

Monitoringā vāktie dati var būt:

sociālie; piem. dzimstība, veselība, dzīves kvalitāte
ekonomiskie; piem. ienākumi, rūpniecisko uzņēmumu skaits, transporta apjoms starp diviem reģioniem
ekoloģiskie; piem. kāda augu skaits, populācijas “veselība”, atvases lielums
fiziskie: krasta līnijas pozīcija, kanāla dziļums, kāpu lielums

Iespējams dati vēl nav ievākti un ir jāizstrādā un jāīsteno monitoringa programmas. Tās var veicināt zinātnieki un viņu institūti. Šie profesionāli ir jāapmāca konkrētajām iemaņām. Šajā stadijā, attālināta datu ievākšana (remote sensing) un ĢIS tehnoloģija bieži spēlē nopietnu lomu, jo šīs tehnoloģijas spēj nodrošināt un apstrādāt augstas kvalitātes datus salīdzinoši lēti..

Šāda veida piesārņotāju reģistri kalpoja par pamatu monitoringa aktivitāšu organizēšanai. Lai izstrādātu atbilstošu monitoringa programmu, tika veikta detalizēta jūras un piekrastes zonas dabisko īpašību izpēte. Šo sektorālo pētījumu rezultāts bija Līča mērķtiecīga monitoringa programma, kas pētīja gaisa, trīs upju virsmas ūdeņu, augsnes un jūras ūdens kvalitāti, kā arī pilsētas un rūpniecības notekūdeņu un cieto rūpniecisko atkritumu monitoringu.

Attiecībā uz Integrēto Ekoloģisko Projektu, aktivitāšu monitoringu veic atbildīgā ECO-Kastelas līča aģentūra. Vienīgā līdz šim sastapta problēma Kastelas/Trogiras kanalizācijas sistēmas uzbūvē attiecas uz nokavējumu projektu dokumentācijas sagatavošanā, sakarā ar vietējām problēmām attīrīšanas iekārtu atrašanas vietā. Tagad tiek pētīti alternatīvie risinājumi kanalizācijas sistēmai. Citi procesi tiek īstenoti saskaņā ar plānu.

Novērtēšana

Nākamais, ievākti dati ir izmantoti lai izanalizētu, cik liela mērā no IPZP programmas izrietošās rīcības atrisinās problēmas, kas ir definētas mērķos. Ja novērtēšana noved pie IPZP programmas adaptācijas, ir jāparūpējas, lai šie jauni vai adaptēti risinājumi tiktu novērtēti iepriekš (EIA).

Var definēt dažus mērķu kārtas (cicin98):

1. kārta: izveidota institucionālā struktūra un izveidotas iestādes (piem. nodibināta aģentūra)
2. kārta: nevēlamās uzvedības ierobežošana un attīstības rīcību īstenošana (piem., samazināt māju skaitu pludmalē)
3. kārta: sociālo un vides indikatoru uzlabošana (piem., cilvēku ienākumu paaugstināšana)
4. kārta: ilgtspējīga resursu izmantošana un dzīves kvalitātes uzlabošana (piem., dabas resursu ilgtspējīga ieguve)

Augstākās (ceturtās) kārtas mērķus pēc definīcijas nevar sasniegt īstermiņā un nevajadzētu tos sagaidīt pirmajās novērtēšanas reizēs.

Var nodalīt divus novērtēšanas veidus. IPZP aģentūra nepārtraukti novērtē situāciju, lai uzlabotu pārvaldību un politiku. Ik pēc kāda laika – piemēram reiz divos gados - var tikt veikta lielāka novērtēšana, lai parādītu “sabiedrībai”, kā programma funkcionē. Tas palīdz iegūt un uzturēt atbalstu IPZP programmas turpināšanai.