| IPZP process ir jāatbalsta dažādām metodēm, instrumentiem un paņēmieniem. Šie instrumenti sniedz IPZP iesaistītajiem cilvēkiem informāciju, kas viņiem ir vajadzīga un palīdz pieņemt lēmumus. Daži no šiem instrumentiem ir noderīgi visās stadijās, dažiem ir priekšrocības tikai atsevišķajās stadijās. Ilustrācija apakšā dod pārskatu. Mēs izdalām sekojošas noderīgo metožu, instrumentu un paņēmienu plašas klases:
Politikas analīzePolitikas analīze ir metodoloģija, kā palīdzēt lēmumu pieņēmējiem sameklēt risinājumu sarežģītām problēmām, kuras skar sociālos jautājumus un nesalīdzināmas vērtības. To izmanto IPZP programmas izstrādāšanas pirmajās stadijās (Ierosināšanas un plānošanas stadijās).Politikas Analīzes metodoloģija apraksta risinājuma meklēšanu dažos soļos, sakot ar problēmas analīzi un beidzot ar alternatīvas attīstības variantu ranžēšanu specifiskajam projektam. Vairāk informācijas par Politikas Analīzi var sameklēt attiecīgajā CoastLearn modulī. |
Datu pārvaldība/ĢISDatubāzes ir IPZP pamats. Bieži datubāze ir līdzeklis, caur kuru vadītāji un zinātnieki komunicē. Zinātnieki ieliek savus datus sistēmā (piem. laiku rindas, time series), un datubāžu eksperti pārveido tos vadītājam saprotamā veidā (piemēram grafikos un kartēs). Tā ir vieta, kur dažādi informācijas veidi sanāk kopā, īpaši informācija no dabas zinātnēm un ekonomikas.Datubāžu dizainam ir jābūt rūpīgi saplānotam, lai apmierinātu IPZP programmas vajadzības. Dizaina centrālie jautājumi ir: Kādi pamata un lietišķo datu veidi ir nepieciešami?, un kā no šiem datiem var saņemt informāciju, lai to pasniegtu visnoderīgākajā veidā? Telpiskās plānošanas vajadzībām, ieskaitot piekrastes zonas pārvaldību, var būt noderīgi organizēt informāciju ģeogrāfiskajās vienībās atbilstoši realitātei. Katras vienības ietvaros var izdalīt četrus informācijas pamatveidus: sociālo, ekonomisko, telpisko un vides. Tā kā IPZP skar daudz (bet ne tikai) telpiskas informācijas, t.i. ar X un Y koordinātēm, Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas būs datubāzēs pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa. ĢIS ir datorprogramma, speciāli izveidota telpiskās informācijas uzglabāšanai, apstrādāšanai un atspoguļošanai. Pamatā ir divu veidu programmas rastra un vektora sistēmas. Rastra sistēmām ir tāda priekšrocība, ka tās var efektīvi apstrādāt datus, iegūtus ar attālināto datu ievākšanu. Lasiet vairāk par ĢIS attiecīgajā CoastLearn modulī. Ņemot vērā, ka ĢIS paliek arvien draudzīgākas lietotājiem un viegli izveido jaukus grafikus un kartes, lietotājiem ir jāapzinās aksioma draņķis iekšā, draņķis ārā. Tas nozīmē, ka datubāzes saražoto datu kvalitāte ir atkarīga no izejas datu kvalitātes. Piemēram, tikai ar trim mērīšanas punktiem var izveidot detalizētu interpolēto karti, it kā noradot uz blīvu un precīzu izlases tīklu. Tāpēc ir jānoformulē datu kvalitātes standarti un tie jāuzglabā kopā ar pašiem datiem. |
Datu ievākšana/Attālinātā datu ievākšanaAttālinātā datu ievākšana, t.i. novērošana no distances ir paņēmiens, kas ļauj ievākt lielu telpisko datu apjomu par lielām teritorijām. Attālinātās datu ievākšanas sistēma sastāv no sensora, kas ir jūtīgs atspoguļotajām gaisa vai skaņas viļņiem un datora, kas apstrādā sensoru signālus un uzglabā tos. Sensors var būt pievienots fiksētajam rāmim vai kustošajam objektam tā, lai aplūkotu vajadzīgo teritoriju. Piemēri ir diģitālā kamera, kas pievienota stienim, lai novērotu pludmales morfoloģiju (ARGUS), lidmašīnas lāzera sistēma zemes virsmas pacēluma mērīšanai (LIDAR), vai sensori, pievienoti satelītam Zemes orbītā, lai novērotu zemes lietošanu (Tematiskais karšu sastādītājs). Pastā arī zemūdens risinājumi, piemēram daudzstaru skaņotājs batimetrisko (bathymetric) karšu izveidei. Ar attālinātās datu ievākšanas sistēmu var ievākt sekojošus datu veidus: pacēlums, batimetrija, morfoloģija, zemes lietošana un veģetācijas segums. Šie dati var palīdzēt novērot tādus procesus, kā klinšu erozija, zemes izmantošanas izmaiņas, pilsētas attīstība un izmaiņas dabiskās veģetācijas struktūrā. NASAi ir noderīgs mācību materiāls Internetā. |