IPZP principi

 

 

Infrastruktūras apakšsistēma

Infrastruktūras jēdzienam ir dažādas nozīmes. Tas attiecas uz fiziskiem elementiem, tādiem, ka ceļi, tilti, jūras sienas, groynes vai viļņlaužus, kā arī uz institucionālo infrastruktūru ("struktūras").    

Fiziskā infrastruktūra

Sakarā ar to ietekmi uz dabas sistēmu un to izmaksām, piekrastes konstrukcijas parasti ir svarīgs elements piekrastes zonas pārvaldības izpētē. Atkarībā no to efektiem uz piekrastes sistēmām, var identificēt sekojošās piekrastes konstrukciju kategorijas:
  • Upurēšanas (sacrificial ) konstrukcijas, kas bieži sastāv no tādiem dabiskiem materiāliem, kā smilts un grants. Tās tiek izmantotas kā buferis piekrastes zonu aizsardzībai pret eroziju. Šādu konstrukciju piemēri ir mākslīgās kāpas, mākslīgie sēkļi un smilts vai pludmales krāvumi. Šīs konstrukcijas vismazāk traucē dabiskus procesus vai pat var piedalīties tajos.
  • Aizsargbūves, kas uzbūvētas no materiāliem ar lielāku pretestību, tādiem, kā māls un akmens, un tādiem mākslīgiem elementiem, kā betons. Tās tiek izmantotas, lai nostiprinātu krasta līnijas esošo pozīciju un aizsargātu to ekstremālo viļņu vai paisuma gadījumā. Piemēri ir vaļņi un kāpu nostiprinājumi. Šīs struktūras netraucē dabiskus procesus, kamēr nepastāv ekstremālie apstākļi. Šajā gadījumā, aktivizējas to aizsargājošā funkcija un tās sāk ietekmēt piekrastes procesus.
  • Ofensīvas struktūras tiek uzceltas, lai aktīvi ietekmētu piekrastes procesus, lai uzlabotu apstākļus kādai vai visām no piekrastes zonas aktivitātēm. Tādēļ, tās tiek uzceltas no mākslīgajiem materiāliem, kas var izturēt dabas spēkus. Piemēri ir viļņlauži un groynes. Acīmredzami, šī tipa konstrukcijas ietekmē piekrastes sistēmu visvairāk.

 


"Upurēšanas konstrukcija": pludmales uzbēršana, Teksela, Nīderlande
 

Institucionālā Infrastruktūra

Efektīvai piekrastes zonas pārvaldības videi nepieciešama kontroles sistēma, kas formulē piekrastes zonas pārvaldības mērķus, kontrolē attīstību un izdara īstermiņa vai ilgtermiņa rīcību, kad vajag. Kopumā, attiecībā uz šo var identificēt sekojošos četrus elementus:
  • politiskā sistēma, kas nosaka piekrastes zonas ilgtermiņa mērķus un kritērijus, kuri tiks izmantoti dažādu scenāriju novērtēšanai;
  • likumdošanas sistēma, kas ietver starptautiskās konvencijas, valsts likumus un reģionālo/vietējo likumdošanu šis politikas īstenošanai;
  • finansu sistēma, kas nodrošina nepieciešamo finansējumu;
  • izpildes sistēma, kas nosaka pienākumus visām aktivitātēm, kas attiecas uz piekrastes zonas pārvaldību.
Sakarā ar atšķirīgu vēsturi, atšķirīgām sociālajām un administratīvajām kultūrām un atšķirīgiem finansu apstākļiem, katra valsts ir attīstījusi atšķirīgu kontroles sistēmu. Tā kā kontroles sistēmas efektivitātei ir milzīga nozīme piekrastes zonas pārvaldības veiksmīgumā, piekrastes pārvaldniekam ir jāapzinās tās specifiskās raksturīgas pazīmes un pienākumi.

Dažas finansu institūcijas...


Finansu ministrija Polijā

Finansu ministrija Turcijā

AtpakaļTālāk