IPZP principi

 

 

Metodes, Instrumenti un Paņēmieni

Novērtēšanas paņēmieni

Šie paņēmieni palīdz analizēt efektus, kas ir ieteiktajiem risinājumiem (alternatīviem attīstības veidiem) uz piekrastes sistēmas dažādiem aspektiem. Pastāv efektīvie paņēmieni sekojošiem aspektiem:
  • dabiskās vides kvalitāte
  • dabas katastrofu risks
  • ekonomiskā efektivitāte
Dabiskās vides kvalitāte
Paņēmieni, kas analizē efektus ar fokusu uz dabisko vidi parasti ir saukti “ietekmes uz vidi novērtējums” (IVN). IVN izmantošana ir noteikta ES likumdošanā kopš 1985. gada. Tajā gadā ES ieviesa IVN direktīvu par projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. 2000. gadā plāniem, politikai un programmām tika pieņemta līdzīga direktīva par Stratēģisko Ietekmes uz Vidi Novērtējumu (SIVN). Šajos novērtējumos nopietna ietekme uz vidi tiek identificēta, novērtēta un ņemta vērā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var piedalīties sabiedrība. ES nopublicēja trīs vadlīnijas, kas attiecas uz trim ietekmes uz vidi novērtējuma stadijām:
  • Atlase: Process, kura tiek pieņemts lēmums, vai konkrētajam projektam ir nepieciešams IVN.
  • Norobežošana: IVN iestādei iesniedzamās vides informācijas satura un apjoma noteikšanas process.
  • Pārskats: Process, kas nosaka, vai IVN ir adekvāts lēmumu pieņēmēju informēšanai.


Apvienoto Nāciju Vides Programma ir nopublicējusi noderīgu atskaiti par to, kā veikt IVN jūras un piekrastes zonās. (Ilustrācija SHĒMA, UNEP90). 
IVN paņēmieni eksistē specifiskajām tēmām: Ekoloģiskās Ietilpības Novērtējums (CCA), Ietekmes uz klimatu pētījumi (CIS), Piekrastes Kopienu Ātrs Novērtējums (RACE).

Piemēri: vienkāršotā procesa diagramma IVN procedūrai

Procesa diagramma parāda, kā IVN procedūru var īstenot, sekojot UNEP90 vadlīnijām. Tā ir balstīta uz 13 vadošo principu kopu, kas definē, kas IVN ir jāietver un ko pieņēma Apvienoto Nāciju Ģenerālasambleja 1987. gadā (uzklikšķiniet lielākai versijai):

Dabas katastrofu risks
Pieaugošā attīstība piekrastes zonās novada pie tā, ka cilvēki, viņu īpašumi, flora un fauna ir pakļauti tādu dabas katastrofu riskam, kā plūdi, nogruvumi, tankeru avārijas. Vidusjūras baseinā zemestrīces ir svarīgs riska avots piekrastē. Vairākos tropiskos reģionos, plūdi, ko izraisa upes vai jūra, ir svarīga problēma. Lai samazinātu dabas katastrofu risku un ietekmi, šie riski ir jānovērtē un jāpārvalda.
Standarta Vides Riska Pārvaldības stratēģija:
  • noteiks, kas var notikt un prioritizēt nopietnākas briesmas;
  • izanalizēs, cik liela ir šo notikumu varbūtība, kādas sekas tie izraisīs un kā no tiem var izvairīties vai kā tos var samazināt vai kontrolēt;
  • īstenos visefektīvāko politikas variantu;
  • novērtēs izvēlētā riska samazināšanas veida efektivitāti.

Riska novērtējumam ir jābūt IPZP procesu novērtēšanas neatņemamai sastāvdaļai. Lasiet vairāk par vides riska novērtējumu (ERA) attiecīgajā CoastLearn modulī.

 
Ekonomiskā efektivitāte
Daudz lēmumi tiek pieņemti, ja izdodas pierādīt to labumus. Tāpēc IPZP programmas novērtēšanā ir loģiski iekļaut piedāvājuma ekonomiskās efektivitātes izpēti. Izplātīta grūtība piemērojot ekonomiskās metodes investīciju novērtēšanai, kur iesaistītas dabas vērtības, ir tāda, ka tās grūti izteikt naudas izteiksmē. Turklāt, piekrastes sistēmas būtiskie aspekti ne vienmēr ir pilnībā izprasti, un viegli ignorēt negatīvus vai pozitīvus efektus (labumus un izmaksas), ko viena aktivitāte atstāj uz otru. Metožu piemēri ir:
  • labumu/izmaksu analīze (cost-benefit analysis, CBA): Analīze, kurā tiek salīdzināti diskontēti labumi un izmaksas. Attīstības labumiem ir jābūt augstākiem par izmaksām, pirms projekts var uzsākties.
  • zemāko izmaksu analīze (least cost analysis): Zemāko izmaksu analīze neizskata labumus tāpēc, ka tos nav iespējams noteikt, vai nu gadījuma, kad dažādu alternatīvu labumi īpaši neatšķiras. Šajā gadījumā, lēmums tiek pieņemts balstoties uz diskontētajam izmaksām, kurām, protams, ir jābūt pēc iespējas zemākām.
 

AtpakaļTālāk