• informācijas zaudējumi. Piemēram, sakopošana noliedz faktu, ka alternatīvai A ir vides efekti, savukārt alternatīvai B – finansu efekti;
• subjektīva dažādu aspektu svēršana. Diemžēl, šie ļoti svarīgi īpatsvari un pieņēmumi bieži ir netieši izteikti vai ļoti spekulatīvi. Tie var uzspiest lēmumu pieņēmējiem vērtības, kas neattiecās uz viņu rūpēm. Piemēram, labumu-izmaksu analīze netieši pieņem, ka dolārs, ko dod viena veida labums ir tas pats, ka dolārs, ko dod cita veida labums. Taču daudzos politiskajos lēmumos, naudas izteiksmē vienādi, bet citādi nesalīdzināmi labumi var tikt vērtēti atšķirīgi sabiedrībā.
• neiespējamība sakopot informāciju dažiem klientiem ar dažādiem viedokļiem. Sakopotās metožu būtība ir palīdzēt individuālajam lēmumu pieņēmējam izvēlēties labāko alternatīvu, kas vislabāk atbilst viņa/s vērtībām (svarīguma īpatsvariem). Parādās nopietnas teorētiskās un praktiskās problēmas, kad lēmumu pieņēmēji ir vairāki: kura vērtības jāizmanto (savstarpējā vērtību salīdzinājuma problēma), un kādu relatīvu īpatsvaru grupa piešķirs katrā indivīda vēlmēm (vienlīdzības princips)?
• pieņēmums par neatkarīgajiem efektiem. Sakopotās metodes (izņemot labumu-izmaksu analīzi) pieprasa, lai katra efekta svarīgums (punkti) būtu neatkarīgs no citu efektu lieluma. Reālajā pasaulē, šis noteikums ne vienmēr ir ievērots. Katrs efekts, kas šim noteikumam neatbilst, ir jāizslēdz no analīzes vai arī jāizskata nākamajā sakopošanas līmenī.