• metodes, kas apstrādā skaitlisko informāciju:
• svērtās summēšanas metode, kurā (standartizētie) parametru punktu skaiti tiek reizināti ar attiecīgo parametru īpatsvaru. Katrai alternatīvai rezultāti tiek sasummēti. Salīdzinot šīs summas var iegūt alternatīvu ranžējumu;
• mērķu izpildes matrica, kas norāda, kādas izmaiņas katra alternatīva sniegs attiecībā uz (skaidri formulētiem) projekta mērķiem. Mērķus var sadalīt pa dažādām sabiedrības grupām, ko skars alternatīvu īstenošana. Var iekļaut arī dažādu mērķu īpatsvaru. Alternatīvu ranžēšana vairumā gadījumu nepieciešama tālāka matricas apstrāde;
• pāru salīdzināšanas analīze, kurā alternatīvas tiek salīdzinātas pa pāriem. Pirmais solis ir balstoties uz parametru punktu skaitiem un to īpatsvariem noteikt, kurai no divām alternatīvām dot priekšroku. To dara neievērojot, cik lielā mēra atšķiras punktu skaiti un īpatsvari. Otrais solis ir noteikt, cik lielā mērā viena alternatīva dominē otru. Šī analīze balstās uz to, cik lielas ir atšķirības starp (standartizētajiem) punktu skaitiem un īpatsvariem. Katram alternatīvu pārim, šo analīžu rezultāts tiek norādīts indeksa veidā. Alternatīvu skaitu var samazināt, salīdzinot šīs vērtības ar sliekšņa vērtībām. Ranžējuma iegūšanai nepieciešama tālāka matemātiskā apstrāde;
• transformācijas metode, kas salīdzina alternatīvu ranžējumu pēc parametriem ar visiem iespējamiem ranžējumiem;
• metodes, kas apstrādā kvalitatīvo informāciju:
• režīmu metode, kurā alternatīvas tiek salīdzinātas pa pāriem. Katram vērtēšanas parametram, tiek noteikta labāka alternatīva (+1 punkts) un sliktāka alternatīva (-1 punkts). Visi iespējamie salīdzinājumi tiek attēloti režīmu matricā. Lai noteiktu alternatīvu vispārīgo ranžējumu, punkti režīmu matricā tiek reizināti ar vērtēšanas parametru īpatsvariem un sasummēti.
• jauktās metodes:
• Evamiks metode. Pirmajā stadijā, skaitliskā un kvalitatīva informācija tiek apstrādāta atsevišķi divu atsevišķu pārskatu veidā. Katrā pārskatā alternatīvas tiek salīdzinātas pa pāriem. Iznākums tiek attēlots divās pārsvara matricās, kuras norāda attiecīgus pārsvara punktus, sniedzot informāciju par to, cik lielā mērā viena alternatīva dominē otru. Standartizējot šīs divas matricas kļūst iespējama savstarpēja skaitliskās un kvalitatīvās informācijas salīdzināšana. Standartizēto pārsvara punktu summēšana, ieskaitot skaitlisko un kvalitatīvo vērtēšanas parametru īpatsvarus, sniedz kopējo punktu skaitu katram alternatīvu pārim. Šos punktus var pēc tam izmantot, ranžējot alternatīvas.