Pirmais solis efektu prognozēšanā ir alternatīvas tiešo efektu uzskaitījums, kam seko netiešo efektu uzskaitījums. Lai izpildītu otro soli, katram tiešajam efektam tiek izveidots saraksts ar tā netiešajiem efektiem un saiknēm starp tiem.
Sākumā tiešie un netiešie efekti tiek aprakstīti kvalitatīvi. Taču stingri ieteicams izteikt tos skaitļos pēc iespējas ātrāk:
- tiešo efektu izteikšanu skaitļos var balstīt uz pieredzi ar līdzīgām alternatīvām vai vēsturisko informāciju. Kad tā nav pieejama, var būt noderīgi eksperimenti (piemēram, modeļi mazākā mērogā) un sistēmu modeļi (ekonomiskie un ekoloģiskie modeļi);
- netiešo efektu izteikšana skaitļos parasti veidojas no vēsturiskiem datiem. Eksperimenti nav izmantojami, ņemot vēra to ierobežotus telpas un laika mērogus.
Kā tika minēts iepriekš, sistēmu modeļi var būt noderīgi tiešo efektu izteikšanai skaitļos, tā kā tie apraksta sistēmas (daļas) raksturu. Šāda modeļa vērtība efektu prognozēšanai ir atkarīga no vispārināšanas līmeņa. Kad šis līmenis ir augsts (daudzi sistēmu elementi ir sagrupēti), tad modeļa rezultātu vērtība ir diezgan zema. Citos vārdos, modelim, kas izmantots sistēmas raksturošanai, ir jābūt tajā pašā līmenī, kurā ir izpētē esošs projekts.