|
Piekrastes teritorijās ir paradījusies izteikta vajadzība pēc ilgstpējīgas attīstības, jo sagaidāms, ka xx % pasaules iedzīvotāju dzīvos piekrastes teritorijās 2005. gadā. Piekrastes zonās ir ļoti produktīva vide, tās ir bagātas ar dabas resursiem un bioloģisko daudzveidību un tur pastāv liels ekonomiskais potenciāls. Taču piekrastes zonas kļūst aizvien jūtīgākas pret slodzi, ko izraisa cilvēku aktivitātes un dabas stihijas. Sakarā ar to, ka cilvēku aktivitātes, dabas sistēmas un īpašuma struktūra piekrastes zonā ir komplicēti, ir nepieciešama integrētā pārvaldības shēma, lai efektīvi sadalītu piekrastes resursus un minimizēt vides postīšanu. Lai novērstu saasinājušos konfliktus un resursu degradāciju, ir jāizdara izvēle starp konfliktējošiem lietošanas veidiem un ir jānosaka robežas resursu ekspluatācijai. Plānošana ilgtspējīgai resursu pārvaldībai ir balstīta uz prioritāšu ranžēšanu, šo prioritāšu transformēšanu politikā un beidzot uz mērķu noteikšanu. Pārvaldības plāns nosaka soļus, kas nepieciešami, lai šos mērķus sasniegt, identificē atbildīgās puses par katru soli un nosprauž laika grafiku rīcībai un pārskatīšanai. Lai praktizētu efektīvu piekrastes pārvaldību, plānotājiem ir jāsaprot, ka vide un cilvēku aktivitātes ir savstarpēji saistītas un veido sistēmu. Šīs sistēmas pamatelementi iekļauj vides procesus, kas veido piekrastes ekosistēmas, resursu plūsmas piekrastes sistēmās, šo resursu potenciālās izmantošanas iespējas sociālekonomisko mērķu sasniegšanai, un resursu izmantošanas konfliktu veidus un mērogus tagad un nākotnē, mainīgo sociālo, ekonomisko un politisko apstākļu kontekstā. |