ES politika
PVairākas Eiropas piekrastes zonas sastopas ar to vides, sociālekonomisko un kultūras resursu degradācijas problēmām.
Kopš 1996. gada Eiropas Komisija strādāja, lai identificētu un sekmētu pasākumus, kas novērstu šo degradāciju un uzlabotu kopējo situāciju mūsu piekrastes zonās.
ES politikai ir būtiska nozīme attiecībā uz IPZP, gan tās tiešās ietekmes uz piekrastes jūras un zemes fizisko vidi ziņā, gan attiecībā uz tās ietekmi uz atsevišķo politisko pasākumu integrēšanu. Pašlaik pastāv daudz ES politikas instrumenti, kas dažādā mērā ietekmē piekrastes attīstību un pārvaldību.
ES Likumdošana
Atšķirībā no citām starpvaldību institūcijām (piemēram, Apvienotajām Nācijām vai Organizācijas par Ekonomisko Sadarbību un Attīstību - OECD), ES ir likumdošanas vara. Starp juridiskiem instrumentiem, kuri ir pieejami ES ir (a) regulas, kas ir tieši saistošas Dalībvalstīm un (b) direktīvas, kas ir jāintegrē nacionālā likumdošanā. No 1970ajiem gadiem ES ieviesa vairāk kā 300 instrumentus 30 gados, lai aizsargātu un uzlabotu jūras un piekrastes vidi.
