Ievads
Strimonikos un Ierissos līči, kas pieder 4 prefektūrām (Kavala, Serres, Tesaloniki, Čalkidiki). Kavala un Seres prefektūras pieder Austrumu Maķedonijas un Traces reģionam un Tesaloniki un Čalkidiki prefektūras pieder Centrālajam Maķedonijas reģionam Grieķijā.
Projekta teritorija sedz 1076 km², 262 km² no kuriem ir zeme un 813 km² jūra. Krasta līnija ir 123 km gara. Iedzīvotāju skaits ir 15,360, bet vasarā pieaug līdz 150,000.
Piesārņojums un vides postījums pieauga pēdējos gados un ir sagaidāms, ka tūrisms pieaugs. Valsts iestādes apzinās plānošanas vajadzību. Taču, ilgtspējīgas attīstības īstenošanu ierobežo dažādu teritorijas attīstībā iesaistīto administratīvo iestāžu kompleksas jurisdikcijas, fragmentētā zemes lietošanas plānošana un nepietiekoša vides apziņa visos lēmumu pieņemšanas līmeņos.
Projekta mērķis ir demonstrēt saskaņotās rīcības priekšrocības piekrastes zonu aizsardzībai, virzot Strimonikos piekrastes zonas saskaņoto pārvaldību.
Skats uz Strimonas estuāra sistēmu
(foto: Koutrakis E.)
Galvenās problēmas
Cilvēku aktivitātes šajā reģionā iekļauj masu tūrismu, nekontrolēto būvniecību, zvejniecību, akvakultūru, lauksaimniecību, mežsaimniecību un minerālu ieguvi. Šīs aktivitātes ne vienmēr notiek prātīgi, novadot pie pieaugošajām vides problēmām, piemēram piesārņojuma un ainavas degradācijas, kas nākamajās desmitgadēs kļūs vēl nopietnākas, pieaugošā tūristu skaita dēļ no Austrumeiropas valstīm. Kalnrūpniecības aktivitātes Čalkidiki mainās un teritorijā uzsāksies zelta ieguve, kas radīs papildu slodzi uz vidi. Tiek uzcelta Egnatijas šoseja, kas savienos Ionijas jūru ar Āziju. Beidzot, tiek uzskatīts, ka Strimonas upe var atnest piesārņotājus no Bulgārijas un Grieķijas teritorijas uz Strimonikos līci.
Reģiona galvenās vides problēmas ir plānošanas trūkums pilsētu un tūrisma attīstībā, mājsaimniecības notekūdeņu un atkritumu izgāšana, virszemes un grunts ūdeņu, kā arī dabiskās vides degradācija, noplicinošie zivju krājumi un, beidzot sāls iekļūšana Strimonas upē.
Galvēnas problēmas IPZP īstenošanai reģionā bija:
- datu trūkums par dabas vidi, sociālekonomisko situāciju un cilvēka ietekmi,
- kompleksas un konfliktējošās teritorijas pārvaldībā iesaistīto iestāžu jurisdikcijas,
- nepietiekošs vides apziņas līmenis.
Institucionālā/ieinteresēto pušu analīze
Institucionālā situācija attiecībā uz IPZP:
| Nacionālajs līmenis | Vides, Plānošanas un Sabiedrisko darbu Ministrija Lauksaimniecības Ministrija |
||
| Reģionālais līmenis | Austrumu Maķedonijas un Traces Reģions
Centrālās Maķedonijas Reģions |
||
Vietējais līmenis
|
|
Atrastās problēmas
Problēma bija pārvaldības iestāžu kompleksa un pārklājoša vai konfliktējoša jurisdikcija (lomas un pienākumi)
Zivs pārbaude: Paraugu ņemšana Strimonas upes estuāra sistēmā, lai piereģistrētu zivju apjomus reģionā (foto: Koutrakis E.)
Institucionālās struktūras izveide plānošanai un analīzei
Bez Vides, Fiziskās Plānošanas un Sabiedrisko Darbu Ministrijas, citas iestādes, kuras tieši vai netieši ietekmē piekrastes politikas formēšanu ir Jūras Tirdzniecības, Lauksaimniecības, Attīstības (Rūpniecības un Tūrisma), Valsts Ekonomikas, Aizsardzības, Iekšlietu, Finansu un Veselības Ministrijas. Valsts valdības līmenī nepastāv mehānisms koordinēšanas un arbitrāžas nodrošināšanai, kas izraisa dažas problēmas. Kaut arī no likumdošanas viedokļa pastāv potenciāls integrētajai piekrastes pārvaldībai, administratīvās struktūras šo potenciālu neizmanto.
Atrastās problēmas
Sadarbība un koordinācija starp vietējo un sektorālo administrāciju ir vairāku konfliktu problēma: ieguves nozares (zelta ieguve) tūrisms, pilsētas attīstība dabas aizsardzība, tūrisms dabas aizsardzība, lauksaimniecība dabas aizsardzība, piekrastes zvejniecība dziļo ūdeņu (pelagic) zvejniecība.
Galvenie sasniegumi
Vadības komiteja, kuru izveidoja iestādes ar jurisdikciju par piekrastes teritoriju, ieskaitot sektoru ministrijas.
Konfliktu pārvaldība
Sadarbība un koordinācija starp vietējo un sektorālo administrāciju ir vairāku konfliktu problēma: ieguves nozares (zelta ieguve) tūrisms, pilsētas attīstība dabas aizsardzība, tūrisms dabas aizsardzība, lauksaimniecība dabas aizsardzība, piekrastes zvejniecība traleri - dziļo ūdeņu (pelagic) zvejniecība. Bija izdarīts mēģinājums risināt konfliktus caur divpusīgām apspriedēm ar lēmumu pieņēmēju iesaistīšanos un nepieciešamības gadījumā caur nelielu problēmas izpēti, ko veica eksperti. Taču pēc teritorijas dziļas izpētes (zemes un juras daļas abiotiskās un biotiskās, sociālās, ekonomiskās un administratīvās īpašības u.c.), bija daudz vieglāk atbildēt uz jautājumiem par problēmu un virzīt pareizo risinājumu
Līdzdalība
Līdzdalības mērķis bija iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēkus IPZP procesā.
Vides un ekonomiskās attīstības ieinteresētas puses tika iesaistītas plašākā ieinteresēto pušu grupā, kas sanāk reiz gadā.
Galvenie sasniegumi
Tika izveidota koordinācijas grupa, kas ietver par projekta zonas pārvaldību atbildīgās iestādes (formāli iesaistītas ministrijas, reģioni, prefektūras, aģentūras) un nosaka aizsardzības un pārvaldības mērķus, izlemj par prioritāriem pasākumiem un koordinē to īstenošanu. Šī grupa sastāv no mazāk kā 15 dalībniekiem, lai nodrošinātu labu sadarbību.
Plašāka ieinteresēto pušu grupa sanāk reiz gadā. Sanāksmes organizēja Koordinācijas grupa, kura piedāvāja arī, kādus pārstāvjus no ekonomiskām un vides aktivitātēm ir jāiesaista.
Projekts ietver vides apziņas aktivitātes, piemēram apziņas materiāla publicēšanu un izplatīšanu, konferenču organizēšanu par saskaņoto ilgspējīgu piekrastes zonu pārvaldību, projekta un ES ilgtspējīgās piekrastes zonas resursu pārvaldības politikas prezentāciju, darbu ar masu medijiem u.c.
Atrastās problēmas
Lēmumu pieņēmēju pārliecināšana par Koordinācijas Shēmas vajadzību projekta piekrastes zonas pārvaldībai.
Secinājumi
Tika sagatavots un iesniegts visām iesaistītajām pusēm pārvaldības plāna melnraksts, ieskaitot projekta teritorijas aprakstu, objektu, dabas vides un sugu raksturojumu.
Informācijas centra izveide.
Tika izstrādāti priekšlikumi reģionam un īstenošanai nacionālajā līmenī.
Neformāla Vadības komiteja pārtrauca sanākt juridiskas struktūras trūkuma dēļ. Taču Informācijas Centrs ar visām iekārtām tika nodots vietējām varas iestādēm, lai nodrošinātu tā pastāvēšanu pēc projekta beigām. Tā aktivitātes turpinās un apmeklētāju piesaiste dod papildu ienākumus vietējai sabiedrībai.
Pašlaik tiek izdarīti mēģinājumi izveidot juridiskus un pārvaldības līdzekļus, lai nodrošinātu turpināšanu. Vadības komiteja uztur kontaktus ar visām iesaistītam grupām, informē tās par to, kas notiek reģionā un ES ar IPZP un mēģina sameklēt finansējumu jauniem projektiem.
Lai turpinātu projektu ir nepieciešama likumdošana, kas nosaka IPZP, saistošā Vadības Shēma un pilnīgs pārvaldības plāns.
Izdarītie secinājumi
Labas zināšanas par pārvaldāmās teritorijas vides, sociālajām, ekonomiskajām un administratīvajām īpašībām ir ļoti svarīgs pirmais solis plānojot integrēto pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, tajā pat laikā nepārtraukts monitorings ir nepieciešams, lai noteiktu izmaiņas vidē.
IPZP īstenošanai ir kritiski svarīga koordinācija pārvaldības iestādes formā, kura balstās uz likumdošanu. Vairāku aģentūru partnerība, ko īstenoja Vadības Komiteja Strimonikos gadījumā, ir tikai piemērs labai koordinācijas vadības shēmai, jo tā bija neformāla.
Likumdošanas trūkumi izvirzīs būtiskus ierobežojumus saskaņotai teritorijas pārvaldībai.
Tikai ar juridiskajam saistībām, vai ar direktīvām (piemēram 92/43/EU, 79/409/EU) vai ar piedalīšanos konkrētās konvencijas īstenošanā (piemēram Barselonas Konvencija), vai arī valsts līmenī, var virzīt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.
Informācijas centrs, kas tika izveidots reģionā, izrādījās ļoti noderīgs, lai atbalstītu pasākumus vides apziņas celšanai, mācībām, informācijas izplātīšanai, kā arī sabiedrības un vietējo iestāžu līdzdalībai.
Tālāka informācija
Dr. Emmanuil KOUTRAKIS
ZVEJNIECĪBAS IZPĒTES INSTITŪTS (FISHERIES RESEARCH INSTITUTE)
Nacionālais Lauksaimniecības Izpētes Fonds (National Agricultural Research Foundation)
640 07 Nea Peramos, Kavala, Greece
Tālr.: +30 594 22691-3, Fakss: +30 594 22222
E-pasts: fri@otenet.gr, koutrman@otenet.gr
Un
Dr. Thalia
Lazaridou
GRIEĶIJAS BIOTOPU/MITRĀJU CENTRS (GREEK BIOTOPE/WETLAND CENTRE)
Goulandris Dabas Vēstures Muzejs (Goulandris Natural History Museum)
14th Km Thessaloniki - Mihaniona
57001 Thermi, Thessaloniki, Greece
Tālr.: +30 31 473320, 473432, Fakss: +30 31 475694 E-pasts: thalia@ekby.gr
