ĢIS ieviešana ir sarežģīts uzdevums un nevajadzētu to nenovērtēt, taču priekšrocības ir nozīmīgas. Tās ir:

• skaidrākās kartes,
• noteiktas ģeogrāfisko datu pamata kopas,
• ērtāka manipulācija ar datiem,
• ērtāka datu uzglabāšana,
• spēja nodibināt attiecības starp ģeogrāfiskajiem faktoriem,
• paaugstināts potenciāls lēmumu pieņemšanā,
• uzlabota spēja komunicēt ar ieinteresētajām pusēm.

Arī pastāv virkne ierobežojumu jeb potenciālo problēmu, kas var sagraut jebkuras ĢIS analīzes kvalitāti. Tie ir:

• datu kvalitāte,
• datu pieejamība,
• tehnikas un programmatūras izmaksas,
• datu izmaksas,
• lietotāju apmācības līmenis.

Šī sadaļa cenšas palīdzēt Jums saprast, kā maksimizēt priekšrocības samazinot ierobežojumus.

ĢIS ieviešana lēmumu pieņemšanas atbalstam ir jāveic uzmanīgi, lai nodrošinātu, ka visā lēmuma apļa garumā tiek uzturēta visaugstākā datu kvalitāte. Ir svarīgi apsvērt sekojošās lietas:

1. neviena IPP analīze nevar ietvert visus datus un/vai izanalizēt visas alternatīvas;
2. pastāv fiziskie un psiholoģiskie ierobežojumi cilvēku spējai pieņemt lēmumus (ierobežota racionālitāte) un pārāk daudz informācijas iesaistītos kompromisus padara neskaidrus;
3. vienā brīdī var norādīt tikai ierobežoto datu apjomu, kas attiecas uz jebkuru analīzi, piekrastes ekosistēmu sarežģītības dēļ:
   • piekrastes lēmumu pieņemšanas sarežģītība,
   • vairāki krasta izmantošanas veidi;
4. rezultātu attēlošanas formāts ietekmēs:
   • atspoguļoto datu apjomu,
   • datu saprotamības pakāpi.

ĢIS projektu vadība

Lai paaugstinātu veiksmīgas ĢIS ieviešanas izredzes konkrētajam projektam, ir jāizstrādā stratēģija, kas ņem vērā visus lēmuma apļa elementus, lai nodrošinātu datu kvalitāti un optimizētu lēmuma kvalitāti.

Tipiska ĢIS projekta vadība var notikt sekojošos posmos:

1. Izpētes mērķa noteikšana:

• noteikt projekta vēlamo rezultātu,
• mērķim ir jābūt skaidri definētam,
• piemēram – noteikt teritoriju dziļā jūrā, kas ir derīga ārpus krasta konstrukciju izvietošanai.

2. Vajadzības pēc datiem noteikšana

• nokonstruēt realitātes modeli,
• nepieciešami piemēroti dati, lai pieņemtu informētu un stratēģisku lēmumu,
• definēt parametrus.

3. Plāna sagatavošana ĢIS lietošanai (dažreiz to sauc par Kartogrāfisko modeli)

• Tā ir procesa diagramma, kura attēlo izmantojamās datu kopas un analītiskos instrumentus. Tā ir svarīga kvalitātes nodrošināšanai, jo tajā ir ierakstīta visa analīzes gaita.
• Sagatavot ĢIS projekta dienasgrāmatu

4. Nepieciešamo datu ievākšana

• Tas var prasīt sakombinēt:
  • jaunus datus,
• arhīva datus.

Taču svarīgi apsvērumi ir:

• datu kvalitāte – vai tie ir piemēroti izpētei?
• datu pārvaldība – pārvaldībai ir jāsaglabā datu kvalitāte.

• Ierobežojumi:

• laiks,
• nauda,
• izpētes konteksts.

5. Datu ievadīšana ĢIS

• izvēlēties datu ievākšanas metodi,
• datu jūtīguma analīze – apsveriet datu kvalitātes ietekmi uz gala rezultātu.

6. ĢIS izmantošana

• minimizēt datu kļūdas ietekmi uz projektu,
• neskaidri vai cipara,
• jautājumu sistēma rezultātu iegūšanai.

7. Lēmuma pieņemšana

• sistēma identificē potenciālās vietas,
• lēmums ir balstīts arī uz citiem faktoriem,
• apgalvojumi izejot no vērtībām,
• ĢIS loma lēmumu pieņemšanas atbalstā.

Kopsavilkumā, ir svarīgi, lai datu kvalitāte būtu samērojama ar pieņemamā lēmuma līmeni. Ja datu kvalitāte ir pārāk zema, lēmums nebūs optimāls. Katrā ĢIS projekta stadijā ir iespējams pazaudēt datu kvalitāti, tāpēc projekts ir jāvada uzmanīgi, lai nodrošinātu nepieciešamo datu kvalitāti. Ņemot vērā, ka Piekrastes zonas kartē liktie elementi var būt sarežģītāki, datu kvalitātes svarīgums pieaug.

Nepieciešama tehnika un programmatūra

Beidzot, ir svarīgi apsvērt ĢIS izmantošanas praktiskās puses. Šodien, ĢIS programmatūras paketes var nopirkt ‘veikalā’. Tās nesatur datus, bet citādi ir gatavas izmantošanai. Kad Jūs esat ievadījis/usi nepieciešamos datus, tās var sākt Jums palīdzēt pieņemt labākus lēmumus. Lai izmantotu mūsdienīgas ĢIS paketes un uzreiz baudītu to sniegtās priekšrocības, nav nepieciešams daudz specializēto iekārtu. Vissvarīgākā tehnika, kas prasa visaugstākās izmaksas, ir labs standarta personīgais dators. Divi galvenie apsvērumi izvēloties datoru ir atmiņas lielums un procesora ātrums. Jo lielāka atmiņa, jo vairāk informācijas dators var uzglabāt, un labāks procesors samazina analīzei nepieciešamo laiku. Kvalitatīvs printeris var nodrošināt profesionālu izdruku.

Nepieciešamais:

• personīgais dators,
• printeris,
• rezerves datu uzglabāšanas sistēma.

Var būt vajadzīgs:

• skaneris,
• ciparotājs,
• printeris lielam papīra izmēram.

ĢIS ieviešanas izmaksas būs atkarīgas no nepieciešamās tehnikas, izvelētās programmatūras, datu ievākšanas un ievadīšanas izmaksām. Tāpēc tās ir grūti novērtēt. Vispārīgs ieteikums ir tāds, ka jo lielāks ir projekts (liels datu kopu skaits, sarežģīta analīze, utt.), jo augstākas ir prasības pēc nepieciešamām iekārtām. Mazākā mēroga projektiem pietiks ar standarta galda datoru, printeri un skaneri. Tādēļ ĢIS piedāvā no izmaksu viedokļa efektīvu veidu uzlabot lēmumu pieņemšanu. Ir svarīgi atzīmēt, ka ĢIS iekārtošanas izmaksas tiek veiktas projekta sākumā, jo iekārtas nepieciešamas uzreiz. Taču, kad sākotnējās izmaksas ir veiktas, pārējās izmaksas ir salīdzinoši zemas.