Rastra formāts

Dati rastra formātā pārstāv reālitāti kā tīklu vai kā šaha dēli. Katrs kvadrāts (vai rastra šūna) sedz noteikto ģeogrāfisko laukumu un tam ir viens atribūts, kas tam laukumam piemīt.

Rastra šūna ir vismazākā ģeogrāfiskā vienība, ko var attēlot ar rastra ĢIS, tāpēc to sauc par ‘minimālo kartes vienību’. Jo minimālā kartes vienība ir mazāka, jo augstāka ir datu kopas izšķirtspēja un augstāks detaļu apjoms, ko var attēlot.

Vizuāli, formas vai ģeogrāfiskās struktūras attēlo rastra šūnu kombinācijas. Tas nozīmē, ka sarežģītas formas (tādas, ka administratīvā robeža) vai līnijas (tādas, ka piekraste) var izskatīties diezgan nedabiski. Gandrīz visi attālināti iegūtie dati tiek vākti rastra formātā, kas nozīmē to, ka dati nav jākonvertē pirms izmantot rastra ĢIS. .

Vektora formāts

Dati vektora formātā vizuāli attēlo realitāti kā punktu un līniju kombināciju. Tos var arī kombinēt, veidojot daudzstūrus. Tas nozīmē, ka sarežģītas formas ir daudz vienkāršāk attēlot vektora formātā, jo var ielikt nepieciešamās detaļas.

Vairākums izejošo karšu no ĢIS tiek veidotas vektora formātā. Attālināti iegūtos datus nepieciešams konvertēt pirms tos var izmantot vektora ĢIS.