Uzdevums centās nodemonstrēt izaicinājumu uzturot maksimālo datu kvalitāti visā ĢIS lēmuma apļa garumā. Datu kvalitāte varēja ciest sekojošās stadijās:
Izejas datu ievākšana. Dati no lietotāju grupu locekļiem var būt neuzticami. Katrs lietotājs var uztvert konfliktu atšķirīgi un sniegt neprecīzus datus. Tas ir svarīgs jautājums, jo kad dati ir ievākti, gandrīz nav iespējams uzlabot to kvalitāti.
Datu ievadīšana ĢIS. Pastāv daudz metožu datu ievadīšanai ĢIS. Katrai ir savi plusi un mīnusi un ir jāizvēlas vispiemērotākā, lai minimizētu datu kvalitātes samazināšanas riskus.
Datu analīze. Jebkuras darbības ar datiem ĢIS ietvaros var negatīvi ietekmēt datu kvalitāti. Konkrētie riski iekļauj karšu projekciju izmaiņas, datu mēroga izmaiņas un dažādu datu slāņu pārlikšanu.
Datu attēlošana. Datu attēlošanas stils var ietekmēt rezultātu uztverto svarīgumu. Piemēram, ja konfliktu zonās ir nokrāsotas ar sarkano krāsu, tos uztvers atšķirīgi, nekā ja tie nokrāsoti ar brūnu vai zāļo krāsu. Ir svarīgi saprast, ka veids, kurā ĢIS dati ir attēloti, var ietekmēt lēmuma iznākumu.
Šis uzdevums ir tipisks ĢIS izmantošanai piekrastes pārvaldībā. Datu kvalitāte ir nenoteikta, un balstoties uz ĢIS ir jāpieņem specifiskie pārvaldības lēmumi. ĢIS loma ir palīdzēt izdarīt labākus lēmumus nekā parasti, tāpēc uzmanīga datu pārvaldība un datu kvalitāte ir potenciāli ļoti svarīga. Pastāv skaidra saikne ĢIS aplī starp visām apļa komponentiem, ja datu ievākšana vai ĢIS izmantošana ir nekvalitatīva, iespējams, gala lēmums arī būs nekvalitatīvs. Tāpēc ĢIS ir tik svarīgas tik daudzu piekrastes pārvaldības programmu īstenošanai.
Ja jūs turpinājāt uzdevumu līdz 3. jautājumam, jūs esat sastādījis/usi īsu ĢIS plānu un Jums ir priekšstats, kā ĢIS var tikt izmantotas Jums svarīgas problēmas risināšanai. Jūs varat izmantot šo plānu, lai izpētītu datu pieejamību un nepieciešamos resursus pilnai ĢIS ieviešanai. Uzdevuma veikšanai teritorijā, kuru Jūs pazīstat, bija jānodemonstrē sagatavotības un plānošanas pakāpe, kas nepieciešama, lai veiktu ĢIS projektu.
