"Speciālistiem, kas strādā ar cilvēku izraisītajām briesmām, piemēram ķīmiskajām rūpnīcām vai atomelektrostacijām, ir vienots mērķis ar tiem, kuri strādā ar dabas izraisītajām briesmām, piemēram plūdiem vai zemestrīcēm: samazināt briesmu ietekmi uz cilvēkiem, īpašumiem un vidi." (Kay and Alder, 1999 p. 193)

Inženierriska novērtējumam ir gara vēsture un tradicionāli tas centās padarīt sistēmas un konstrukcijas drošākas. Gerrard (2000) paskaidroja šo novērtējumu transformāciju no iekšējiem vingrinājumiem uz sarežģītākām demonstrācijām ārējo auditoriju pārliecināšanai. Sekoja veselības riska novērtējuma attīstība, lai pamēģinātu izteikt skaitļos risku, kuram cilvēki ir pakļauti saskaroties ar dažādām vielām vai aktivitātēm. Vides riska novērtējums ir nesena parādība, kurai arī ir dažas papildu grūtības.

Pirmkārt, "vairākums [vides pārvaldības] lēmumu ir jāpieņem balstoties uz nepilnu informāciju un dažreiz nenoteiktības apstākļos. Kad potenciālais postījums nav skaidrs bet var būt nozīmīgs, ir nepieciešams rīkoties izejot no piesardzības principa" (DoE, 1995, 10. lpp.)

Tajā pat laikā ilgtspējīgas attīstības teorijas pielietošana prasa no mums sabalansēt “pozitīvu vides pielietojumu ar potenciālo vides postījumu, atceroties nākotnes paaudžu vajadzības” (DoE, 1995, 12. lpp.). Tāpēc vides riska novērtējums ietver spriešanu par rīcības vai notikuma efektiem pēc vairākiem komponentiem. Turklāt, tam ir jāizmēra un jāizdara spriedums par jebkura efekta postošo dabu un tā svarīgumu videi.

DoE (1995, 14. lpp) izdarīja secinājumu, ka vides riska novērtējumam:

• mūsu pārvaldības pienākums un piederība ilgtspējīgai attīstībai prasa atbilstošu vides risku novērtējumu;
• analīze var sekmēt spriedumu un paaugstināt sprieduma kvalitāti;
• nespēju izdarīt skaitlisko spriedumu nevajadzētu izmantot kā iespēju neveikt riska novērtējumu, jo tas var norādīt, kur meklēt vairāk informācijas;
• situācijā, kad ir liela nenoteiktība un nopietns potenciālais postījums, vajadzētu izmantot piesardzības principu vai modificēt nodomu tā, lai risks kļūtu pieņemams;
• analīze var norādīt, kur ir nepieciešami regulēšanas pasākumi;
• rezultāta prognoze dod pamatu monitoringam un kontrolei; un
• piereģistrētā analīze sekmē pārvērtēšanu izmainījušajos apstākļos vai parādoties jaunām zināšanām.